Nacionālā apvienība prasa atdot īpašumu Daugavpils Latviešu biedrībai
Šodien, 24. novembrī, Nacionālā apvienība (NA) vērsīsies Saeimas koalīcijas padomē ar ierosinājumu atdot likumīgos īpašumus Daugavpils Vienības namā to vēsturiskajiem mantiniekiem - Daugavpils Latviešu biedrībai. NA līdzpriekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš pamato, ka tādā veidā būs iespējams stiprināt latviešu kopienu Daugavpilī, atjaunot vēsturisko taisnīgumu, kā arī garantēt, ka Vienības nams visos laikos pildīs tam sākotnēji uzticēto misiju.
Nolūkā mazināt Daugavpils Latviešu biedrībai nodarīto netaisnību, ko radījusi Padomju okupācijas vara, NA aicina koalīcijas padomi atbalstīt likumprojektu, kas paredz atdot biedrībai nekustamo īpašumu – Vienības nama daļu, kas pirms Otrā pasaules kara tai jau piederēja.
G. Bērziņš informē: “Fakti īpašuma atdošanai par labu runā paši par sevi – Daugavpils Latviešu biedrība ir šīs ēkas likumīgā mantiniece. Ar likuma palīdzību šobrīd varam labot vēsturisku netaisnību, kā arī stiprināt latviešu kopienu šajā pierobežas pilsētā. Pirmskara laikā Vienības nams pulcēja dižus prātus un vairoja latvisko kultūru. Padomju vara likvidēja biedrību, atņēma tās īpašumus, bet valdi un daudzus biedrus izsūtīja uz Sibīriju.”
Par biedrību
Daugavpils Latviešu biedrība ir 1917. gadā dibinātās Daugavpils Latviešu biedrības likumīgo tiesību pārmantotāja, kuras misija ir pulcināt ap sevi visus latviešus, kas apņēmušies kopdarbības ceļā veicināt savu attīstību, celt nacionālo un valstisko apziņu un vietējās sabiedrības kulturālo līmeni.
Okupācijas varas nodarītais posts
Vēsturiskajās liecībās atrodama informācija, ka 1940. gada augustā okupācijas vara likvidēja Daugavpils Latviešu biedrību, atņēma tās īpašumus, tostarp, unikālus ozolkoka mēbeļu komplektus, gleznu kolekcijas, divu orķestru mūzikas instrumentus, kā arī piesavinājās 3 700 latu skaidras naudas un sadedzināja visus biedrības dokumentus. Arī visa biedrības valde un daudzi tās biedri tika izsūtīti uz Sibīriju.
Aktualitāte šodien
Daugavpils Latviešu biedrības jautājums ir jārisina nekavējoties. “Bez savām telpām biedrība nevar pilnvērtīgi strādāt, tai nav iespēju augt un attīstīties, veicināt latviskās kultūras un tradīciju saglabāšanu un izkopšanu. Būtu tikai taisnīgi, ja biedrība atgūtu savu īpašumu, kura radīšanai tā savulaik izlietoja visus līdzekļus,” uzsver G. Bērziņš. Uzziņai - no kopējām Vienības nama celtniecības izmaksām, kas bija 2,8 miljoni latu, biedrība sedza 1,05 miljonus latu.
Latviešu biedrības darbība ir īpaši būtiska tieši Daugavpilī, kur latvieši ir ievērojamā mazākumā (2015. gadā latvieši bija tikai 18,4% no kopējā iedzīvotāju skaita). Vēsturisko telpu atdošana biedrībai būtu garantija, ka latviešu sabiedrībai un kultūrai Daugavpilī visos laikos būs stabila bāze un atbalsts.
Vēsturiski fakti
Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva uzziņām līdz pat 1940. gada augustam, kad pēc Latvijas okupācijas biedrība tika slēgta, Vienības nams Rīgas ielā 22A, Daugavpilī, un tam pieguļošais zemes gabals piederēja kopīpašumā:
- Kara ministrijas Armijas ekonomiskajam veikalam (115/324 daļas);
- Daugavpils Latviešu biedrībai (105/324 daļas);
- Daugavpils pilsētai (104/324).
Daugavpils Latviešu biedrībai Vienības namā piederēja 10 800 kvadrātmetru lielas platības ar 172 telpām un tām piesaistīto zemi. Bija arī 35 521 lata liels uzkrājums skaidrā naudā, nemaz nerunājot par gleznām, mūzikas instrumentiem, grāmatām, traukiem, mēbelēm un citām lietām. Vienības nams tika celts par valsts pilsoņu saziedotajiem un kredītā ņemtajiem līdzekļiem, un kredīts pilnībā tika atmaksāts jau 1940. gada martā.
Diemžēl 2005. gada 13. janvārī Vienības nams un tam pieguļošais zemes gabals (kopplatībā) tika nostiprināti zemesgrāmatā uz Daugavpils pilsētas pašvaldības vārda, pamatojoties uz uzziņu par pašvaldības piekrītošo zemes gabalu. Šī nostiprināšana zemesgrāmatā notika, nesaskaņojot ar biedrību. Līdz 2012. gadam ar lūgumu atgriezt tās īpašumus Daugavpils Latviešu biedrība bija vismaz astoņas reizes mutiski un rakstiski vērsusies pilsētas domē, un vismaz divas reizes – Saeimā, taču bez rezultātiem.
