Ķīnas vēstnieks: par tradīcijām un ķīniešu Jaunā gada sagaidīšanu Latvijā
Kad latvieši un citu valstu iedzīvotāji Jauno gadu jau sagaidījuši, tikai tagad tas iestājies ķīniešiem. Ar pavisam citādām tradīcijām, nekā pierasts pie mums, to pirmo reizi Latvijā šogad sagaida arī Ķīnas vēstnieks Jangs Guocjangs (Guogiang Yang).
Portāls Kasjauns.lv devās noskaidrot, kā Jauno gadu pēc austrumnieku kalendāra sagaida Ķīnas vēstnieks Latvijā.
„Šis ir pirmais Jaunais gads, kuru sagaidām Latvijā, pēdējos trīs gadus Jauno gadu, jeb kā to sauc ķīnieši – pavasara festivālu, mēs sagaidījām Čikāgā. Šogad svinam tepat, kopā ar ģimeni, draugiem, vietējām ķīniešu ģimenēm. Satiksimies arī ar Latvijas Universitātes kopienu, kur studē un māca ķīniešu valodu ap 200 studentu,” stāsta Jangs.
Tradīcijas esot daudz un dažādas, bet pāri visam – kopā sanākšana. Kamēr mēs latvieši Jaunajā gadā, visticamāk, priecājamies draugu un ģimenes lokā, vērojot uguņošanu, un skandinot šampanieša glāzes, ķīnieši visu nakti spēlē kārtis, ēd un sarunājas. Īpaši ir arī Jaunā gada rotājumi – gandrīz visi sarkanā krāsā, un populārākās ir sarkanās laternas, ko karinot priekšnamā pie durvīm.
Ķīnas vēstnieks ar portālu Kasjauns.lv dalījās tradīcijās, ko Jaunā gada sagaidīšanas vakarā piekopj viņa ģimene. Svarīga ir ne tikai kopā sanākšana, būtisks uzsvars likts uz ēdienu, tas esot veselīgākais pasaulē.
„Galvenā tradīcija ir kopā sanākšana un tērzēšana pie bagātīgi klāta galda. Katra ģimene sagatavo īpašu ēdienu, ko vienmēr gatavo namamāte. Tradicionālie ēdieni jaunajā gadā ir nūdeles, maize, dažāda veida gaļa – pīle, cūka, liellops arī tradicionālie laimes cepumi. Pats galvenais ēdiens ir pelmeņi un klimpas,” teic vēstnieks.
Esot pat īpaša tradīcija klimpas vai pelmeņus ēst tieši 12 naktī, kad notiek pāreja no vecā uz jauno gadu. Klimpām pat izveidota īpaša forma, kas cilvēkiem atnesīšot veiksmi un labu veselību. Tāpat ir ticējums, ka ēdot rīsu kūku jaunā gada vakarā cilvēkiem kļūs labāka dzīve.
Pati svarīgākā esot maltīte Jaunā gada priekšvakarā, arī tai ir noteikti ēdieni, kurus tradicionāli pieņemts likt galdā. Tā ir zivs un vista, būtiski, ka zivs ķīniešu izrunā līdzinās vārdam "pārticība", tāpēc to uz galda liek bagātīgi.
Jangs piebilst, ka ikvienā ķīniešu ģimenē īpaši piedomā, lai ēdiens būtu veselīgs.
Pēdējā laikā latvieši satraukušies par pārmērīgi lielo ķīniešu ieceļošanu Latvijā, taču Jangs atzīst, ka Ķīnas pilsoņi te brauc baudīt mierīgu dzīvi. „Ir patīkami, ka te ir arī mūsu tautiešu kopienas, salīdzinoši ar citām valstīm Latvijā tās nav īpaši lielas,” teic Jangs. Viņš piebilst, ka Jauno gadu sagaida kopā ar daudzām ķīniešu ģimenēm, kas apmetušās uz dzīvi Latvijā, bet visas tās tradīcijas, kuras tiek piekoptas Ķīnā, gan šeit netiek ievērotas.
Jautājot, vai vēstnieks sagaidījis arī latviešu tradicionālo jauno gadu 31. decembrī, Jangs atzīst, ka svinējis gan, arī Ķīna tā esot oficiāla brīvdiena, bet lielākā atšķirība ir tā, ka ķīniešu Jaunais gads ir vesels festivāls vairāku dienu, pat nedēļu garumā.
Pēc ķīniešu kalendāra šis būs zirga gads, tāpēc īpaša veiksme un panākumi sagaidīšot šajā gadā dzimušos. Jangs teic, ka Latvija kā zeme viņam ļoti patīk. Šeit esot gan laipni un komunikabli cilvēki, gan mierpilna dzīve.
„Gribu novēlēt latviešiem augšupeju ekonomikā, labu veselību, un, lai savienība starp Latviju un Ķīnu stiprinātos,” novēl Ķīnas vēstnieks Latvijā Jangs Guocjangs.
Kasjauns.lv/ Foto: Anete Janševica
