Rinkēvičs: situāciju Krimā nebūs iespējams atrisināt bez ES iesaistes

Rinkēvičs, kurš piektdien uzturējās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai tiktos ar Ukrainas jaunās valdības pārstāvjiem, aģentūrai BNS teica, ka ES jādara viss iespējamais, lai nenotiktu Krimas atdalīšanās. Ministrs sarunā ar Ukrainas amatpersonām pauda bažas par notiekošo Krimas pussalā un uzsvēra Latvijas stingro atbalstu Ukrainas teritoriālās vienotības saglabāšanai.

"Jānodrošina 1994.gadā Budapeštā parakstītās starptautiskās vienošanās, kas garantē Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību, nelokāmu izpildi. Starp vienošanās parakstītājvalstīm ir ASV, Lielbritānija un ir arī Krievija. Jebkuri mēģinājumi veicināt separātismu ir kategoriski nosodāmi," paudis Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš atzinīgi novērtēja Ukrainas varas iestāžu nosvērto pieeju situācijas Krimā risināšanā un aicināja arī turpmāk izvairīties no provokācijām. Ārlietu ministrija informē, ka Ukrainas puse aicinājusi piemērot ES plānotās sankcijas bijušajām Ukrainas amatpersonām, tajā skaitā tām, kuras piesavinājušās un personiskiem mērķiem izmantojušas lielus finanšu līdzekļus. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu šādiem pasākumiem. Ārlietu ministrs pauda gatavību dialogā iesaistīties arī turpmāk.

Rinkēvičs tikās ar parlamenta priekšsēdētāju, Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju Oleksandru Turčinovu (Oleksandr Turchynov) , premjerministru Arsēniju Jaceņuku (Arseniy Yatsenyuk) , ārlietu ministru Andriju Deščicu (Andriy Deshchitsya),  Augstākās Radas deputātu, bijušo ārlietu ministru Borisu Tarasjuku (Boris Tarasyuk).

Jau ziņts, ka Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs piektdien apsūdzēja Krieviju bruņotā iebrukumā Krimā. Krima bija Krievijas sastāvā līdz 1954.gadam, kad toreizējais Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs nolēma to pievienot Ukrainai. Krimai nav robežas ar Krieviju. Apmēram 58% Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi, ceturtā daļa - ukraiņi, bet aptuveni 12% - Krimas tatāri.

BNS/Foto: Edijs Pālēns, LETA, AFP, EPA, LETA