Straujuma, Āboltiņa un Rinkēvičs asi nosoda Krievijas rīcību
Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.
"Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Starptautiskajai sabiedrībai nav nemazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā - Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus," teikts Ārlietu ministrijas izsūtītajā paziņojumā.
Amatpersonas atgādina, ka saskaņā ar 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai saistībā ar tās pievienošanos līgumam par kodolieroču neizplatīšanu Krievija, ASV un Lielbritānija garantē Ukrainas neatkarību, integritāti un drošību. Latvijas sagaida, ka Ukrainas teritoriālā integritāte tiks pilnībā respektēta.
Ukrainas Augstākā Rada ir leģitīmi ievēlēta valsts varas institūcija, un tās pieņemtie lēmumi ir likumīgi un nav apšaubāmi, norāda Latvijas amatpersonas. "Krievijas Federācijas atteikšanās no kontaktiem ar Ukrainas likumīgo valdību neliecina par Krievijas vēlmi konstruktīvi, miermīlīgā ceļā risināt izveidojušos situāciju. Situācijas saspīlējums un tās eskalācija, tai skaitā kurss uz atklātām bruņotām sadursmēm un to iespējamie upuri būs uz Krievijas sirdsapziņas," teikts paziņojumā.
Latvija aicina starptautisko sabiedrību aktīvi paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai. Starptautiskajām organizācijām - ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei un citām ir nekavējoties jārīkojas. Latvija aicina visdrīzākajā laikā situācijas attīstību Ukrainā apspriest Eiropas Savienības Ārkārtas Ārlietu Padomē un NATO Ziemeļatlantijas Padomē.
"Sirdīs un prātos esam kopā ar Ukrainas tautu," kopīgā paziņojuma noslēgumā raksta amatpersonas.
Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.
Tikmēr Ukrainas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pieprasījis denonsēt līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā un izsludināt vispārēju mobilizāciju. Kļičko vērsies pie prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova ar prasību steidzami nosūtīt ANO lūgumu nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes sēdi sakarā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.
LETA/Foto: Ieva Lūka, LETA
