Edijs (28), jauns cilvēks ar vecu dvēseli un pieredzi tinderī
“Tinderis ir lietotne, kuru naivi uzskatīt par kaut ko vairāk, nekā tā ir. Tas ir līdzīgi kā ar junk food – līdz brīdim, kad attopies ar uzburbušu vēderu un eļļainu muti, tā liekas laba ideja. Kā jums šķiet, ko tieši tur meklē sešpaku un dekoltē eksponējošie cilvēki? Vēstuļdraugus un citus filatēlijas entuziastus? Vai es šo aplikāciju lietoju? Jā, bet tikai baudījumam, ko sniedz aplikācijas dizains. Nav nekādas vajadzības par to izstāstīt manai sievai... Jo mēs iepazināmies „draugos“ – kā normāli cilvēki.
cilvēkiem, kas necieš no depresijas un kritiskās domāšanas trūkuma.
Neiesaku: tiem, kas, žēli šņukstot, paģirainā rītā izlej atejā visu mājās atrodamo alkoholu.”
“Tinderis kā iespēja ir gana forša, bet attiecības gan tur nemeklē. Tā ir vietne aizņemtiem cilvēkiem, kam nav laika vai vēlēšanās būt sabiedrībā. Šī lietotne var kalpot kā aizstājējs gājienam uz bāru. Tomēr, manuprāt, virtuālā vide nav labākais veids, kā iepazīties. Esmu ticies ar trim meitenēm, ar pēdējo draudzējāmies mēnesi. Ar divām bija tikai sekss. Ļoti daudzas tinderī sastopamās dāmas ir depresīvas un apmeklē psihiatrus, un tas ir crazy... Ārzemēs šis rīks pašsaprotami tiek uztverts par seksa instrumentu, mani izbrīna, ka Latvijā ir nedaudz citādi – te cilvēki nez kādēļ tam visam piešauj saujiņu romantikas...
Iesaku: mazāk sarakstīties un ātrāk tikties. Internetā izrunātais laupa emocijas dzīvē.
tērēt laiku tām, par kurām neesi simtprocentīgi pārliecināts, ka sajustā abpusējā ķīmija nemelo.”
