Ušakovs aicina Latvijas krievus mierināt savus kaimiņus latviešus

"Lielākā daļa latviešu sabiedrības ir uztraukta par to, kas notiek Ukrainā. Un tas ir saprotami, jo Latvijas vēsturē jau ir bijuši gadījumi, kad šeit ar karaspēku ienāk svešas varas. Ir absolūti skaidrs, ka, ņemot visu to, cik lielā mērā notikumi Ukrainā ir saistīti ar Krieviju, krievu tautības cilvēkiem vajadzētu savus draugus, kaimiņus, kolēģus nomierināt, teikt, ka mums var atšķirties viedokļi par daudziem jautājumiem, bet valsts mums ir viena - Latvija - un neviens negrib, lai šeit atkārtotos Ukrainas scenārijs," intervijā "Neatkarīgajai" teicis Ušakovs.

Pēc politiķa vārdiem, neviens nevar noliegt, ka Latvijā ir sašķelta sabiedrība. "Redzot situāciju Ukrainā, mums ir jāatmet sīkie kašķi, problēmas un jāapliecina, ka esam vienas valsts sabiedrība. Krievvalodīgajiem būtu jānāk pretī latviešiem, un vienlaikus arī latviešiem būtu jāsaka krieviem, saviem kaimiņiem - es neuzskatu tevi par Krievijas "piekto kolonnu". Būs jau, protams, karstgalvji, kas tagad teiks, ka šeit jāslēdz skolas un bērnudārzi ar krievu valodu, jānojauc visi pieminekļi un tamlīdzīgi. Un, no otras puses, ir citi, kas tagad staigā ar saukļiem par krievu valodu no Melnās līdz Baltijas jūrai, stāv piketos par Krimas pievienošanu Krievijai. Abām radikālajām nometnēm šoreiz jāsaprot, ka šī ākstīšanās nav nekāds politisks sasniegums. Tas nenozīmē, ka Latvijā kādreiz nevajadzēs atgriezties pie strīdīgajiem jautājumiem, kas pastāv latviešu un krieviski runājošo iedzīvotāju starpā, tam kādreiz risinājums ir jārod. Bet šobrīd sabiedrības kopības izjūta par Latvijas valstiskumu ir svarīgāka par ikdienas kašķiem."

Ušakovs intervijā izvairījies tieši atbildēt uz jautājumiem, vai referendums par Krimas atdalīšanos no Ukrainas 16.martā būs uzskatāms par neleģitīmu, vai viņš viennozīmīgi nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un vai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "vajadzētu apstāties", norādot, ka SC sakāmais ir pateikts partijas paziņojumā, kurā "mēs esam kategoriski pret jebkādu vardarbību un karaspēka lietošanu, risinot jebkādus konfliktus Eiropā".

"Negribu nevienu ne apsūdzēt, ne ko citu. Bet mēs nupat redzējām notikumus Maidanā, kur, pēc tagad klajā nākušās informācijas, dažus snaiperus, kas šāva uz visām pusēm, iespējams, algoja jaunā Ukrainas vara. Un tieši tāpēc ir nepieciešama starptautiska izmeklēšana par notikumiem Kijevas Maidanā. Bet galvenais - visiem vajag apstāties, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai starp Ukrainu un Krieviju notiek karš. Tas ir ārpus saprāta robežām. Es negribu analizēt, kuram par ko jāuzņemas vaina, bet galvenais - lai nav kara Ukrainā un lai tā paliek savu robežu ietvaros," teicis politiķis.

Vaicāts, vai krievvalodīgajiem Krimas apgabalā, kur viņu ir 80%, ir jābūt pašnoteikšanās tiesībām, Ušakovs atbildējis, ka Ukrainas sastāva ietvaros var atrast demokrātiskus risinājumus - nacionālajām minoritātēm ir ļoti daudz veidu, kā saglabāt savdabību, bet valstij jāpaliek vienotai. Savukārt vaicāts, kā SC rīkosies, ja Daugavpils, kur krievvalodīgie arī ir 80% iedzīvotāju, pateiks, ka grib autonomiju, un austrumu kaimiņš atbalstīs šādu soli, Ušakovs uzsvēris, ka galvenais ir jautājums, "ko mēs tagad darīsim, lai šāda situācija ne Daugavpilī, ne kur citur nebūtu pieļaujama".

"Tagad latviešiem un krieviem, neraugoties uz vēsturiskajiem aizvainojumiem, uz to, kas kuram kurā valodā kam ir atbildējis, vajag saņemties un atrast kopsaucēju, lai pat teorētiski šāda situācija ar Daugavpili nebūtu iespējama. Tad, ja 80% Daugavpils krievu pateiks, ka grib pievienoties Krievijai, nu... tad jau būs par vēlu. To vienkārši nevajag pieļaut," piebildis Rīgas mērs.

Politiķis ir pārliecināts, ka šos jautājumus nav iespējams risināt ar aizliegumiem. "Ar aizliegumiem tāpat neko nevar panākt - ne aizliedzot Krievijas TV kanālus, ne arī kādam iet pa ielām. Jo noskaņojums daļā sabiedrības ir un vienmēr atradīsies kāds, kas šo noskaņojumu gribēs ekspluatēt. Bet vajag strādāt, lai šīm radikālajām grupām nebūtu iespējas paplašināties, lai vidusmēra Latvijas krievvalodīgais ar savu latviešu kaimiņu diskutētu, nevis ietu pa ielām un eskalētu situāciju."

"Mums ir politiķi, kas stāsta, ka vajag mainīt izglītības likumu, tūlīt pārejot uz apmācību tikai latviešu valodā, tā izraisot tūlītēju pretreakciju," sacījis Ušakovs, "Latvijas sabiedrībā šobrīd problēmas ar latviešu valodas prasmi jauniešu vidū, var teikt, nav, tāpēc mēģinājumi virzīt jautājumu par skolām tikai latviešu valodā ir tikai politiski mēģinājumi eskalēt situāciju. Kāpēc ar to tagad ņemties? Tāpēc, ka Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas priekšā? Nu, pačakarēsim viens otru! Vai tad tas ir risinājums?! Paskatieties uz Ukrainu! Tad vēlme vienam otru čakarēt valodas jautājumā uzreiz izzudīs."

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA