Katru astoto Latvijas skolu cer iesaistīt dziļmācīšanās pedagoģijas iniciatīvā

Iniciatīvā tiks iesaistītas 100 skolas no katras dalībvalsts, tostarp ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, un Latvijas mērogā tā būtu katra astotā skola, šodien diskusijā "2014 - Vai pagrieziena punkts Latvijas izglītībā?" pastāstīja starptautiskās iniciatīvas "Education Fast Forward" izveidotājs, "Promethean" Izglītības stratēģijas direktors Džims Vins.

Dziļmācīšanās pedagoģija ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi - panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem, kā arī skolēniem un viņu vecākiem.

Metodes izstrādātāji uzskata, ka nepieciešams mainīt sasniegumu vērtēšanas sistēmu, attīstīt sadarbības prasmes, izkopt katram piemītošās unikālās rakstura īpašības un komunikācijas spējas, veicināt radošumu un iztēli, strādāt pie reālās dzīves problēmu risināšanas, veicināt kritisko domāšanu un tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā.

"Patlaban izglītības sistēma vēl joprojām atspoguļo pagājušā gadsimta izglītības principus gan vērtēšanas sistēmā, gan arī mācību procesā," sacīja Vins, piebilstot, ka pastāv saikne starp zināšanām un nodarbinātību - jo cilvēks vairāk zina un efektīvāk prot izmantot zināšanas, jo plašākas iespējas viņam paveras darba tirgū.

Vins uzsvēra, ka vēlas, lai projektā iesaistās tieši Latvija, jo 100 skolas Latvijas mērogā ir liels skaits. "Tā ir iespēja, ka Latvija ar laiku varētu kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur šīs metodes tiek izmantotas praksē," sacīja Vins. Pēc iniciatīvas "Education Fast Forward" izveidotāja novērojumiem, Latvijā ir lielāka gatavība pārmaiņām nekā citās valstīs, turklāt entuziasms jūtams arī no pedagogu puses.

Kā sacīja viens no ieceres atbalstītājiem, apgāda "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, skolas šajā projektā piedalīsies brīvprātīgi un ar savu finansējumu - 2000 ASV dolāru (1429 eiro) gadā. Tā kā projekts ilgs trīs gadus, dalība projektā vienai skolai izmaksās 6000 dolāru (4286 eiro), bet visām skolām - 600 000 dolāru (428 571 eiro). Turklāt Latvijai būtu jāparedz arī papildu finansējums skolotāju profesionālās pilnveides programmām, tulkošanai un citiem izdevumiem, un patlaban skaidrības par šīs summas apmēru neesot.

Gribusts arī pastāstīja, ka patlaban nav skaidrs, kurš Latvijā uzņemsies šī projekta vadīšanu Latvijā, taču memorandu par dalību projektā ir gatava parakstīt Latvijas Universitāte, Latvijas Komercbanku asociācija, Izglītības Tehnoloģiju asociācija, "Lielvārds" u.c. Iniciatīvu starptautiskā mērogā pārstāv organizācija "Collaborative Impact", kurā apvienojušies pasaules pedagoģiskās domas līderi, jauno tehnoloģiju organizācijas u.c.

Patlaban norisinoties sagatavošanās posms, jūnija sākumā Sietlā tiksies desmit valstu komandas, bet pēcāk projektam tiks piesaistītas skolas. Vins piebilda, ka ir vēl desmit valstis, kas labprāt ieņemtu Latvijas vietu, tālab būtu vēlams sadarbības memorandu parakstīt pēc iespējas ātrāk.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis pavēstīja, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir parakstījis ieinteresētības vēstuli piedalīties projektā. Vienīgi nav atrisināts jautājums par finansējuma avotiem un sadalījumu. Pagaidām finansējuma tam neesot, bet ir doma to meklēt. Tāpat Vasiļevskis uzsvēra, ka Latvijai jāiegulda ne vien pedagogu algās, bet arī izglītības attīstībā un šī būtu iespēja investēt tajā virzienā.

Kā uzsvēra diskusijas dalībnieki, Latvijai būtu vēlams tikt starp pirmajām desmit valstīm, kurās projekts sāksies, lai pēcāk mēs varētu būt starp tālākajiem zināšanu izplatītājiem. Turklāt iniciatīvā iesaistīto skolu sasniegumi tiks monitorēti, un šo praksi varēs pārņemt ne vien starptautiskā vide, bet arī citas Latvijas izglītības iestādes. Vasiļevskis norādīja, ka iesaiste projektā arīdzan palīdzētu risināt jaunā izglītības satura dokumenta ietvaru, kur akcents ir tieši uz skolēnu prasmju attīstīšanu.

"Cerams, ka Latvijā šī iniciatīva startēs veiksmīgi, citādi izglītības jomā varam sākt atpalikt, un Latvijas situācijā tas būtu traģiski," izteicās Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

LETA