Lietuva svinēs Dziesmu svētku 90.gadskārtu
Lietuva aktīvi gatavojas šovasar paredzētajai Dziesmu svētku 90.gadskārtai. Paredzams, ka Dziesmu svētki, līdz kuriem palikušas tieši simt dienas, jūlija sākumā pulcinās kopā vairāk nekā 37 000 dalībnieku no četriem pasaules kontinentiem un 14 valstīm, bet skatītāju un klausītāju skaits pārsniegs 100 000.
Kā atzinis kultūras ministrs Šarūns Birutis, nav apstiprinājušās bažas, ka lielās emigrācijas dēļ svētku dalībnieku rindas būs retākas. Dalībai gatavojas gan Lietuvas pilsētu un novadu, gan ārvalstu lietuviešu kolektīvi.
Jubilejas pasākumi sāksies Kauņā jau vasaras saulgriežos - Rasas svētkos un Jāņos - un turpināsies visu nedēļu līdz pat 28.jūnijam, kad Kauņas Dziesmu ielejā notiks svētku deviņdesmitgadei veltīts pasākums. Paši Dziesmu svētki no 2. līdz 6.jūlijam norisināsies Viļņā.
Svētku atklāšanas koncerts 2.jūlijā notiks galvaspilsētas Katedrāles laukumā. Turpmākajās dienās paredzēts pūtēju orķestru koncerts un ansambļu vakars Viļņas Kalnu parkā, kokļu mūzikas koncerts Sv.Jāņa baznīcā. Deju diena pirmo reizi tiks rīkota Lietuvas Futbola federācijas stadionā Liepkalnē, folkloras un amatieru teātru dienas norisināsies Bernardiešu dārzā un Viļņas pilīs.
Pie Viļņas Valdnieku pils darbosies bērnu amatu pilsētiņa, kur varēs apgūt tradicionālo amatu iemaņas. Tur notiks arī baltu cilšu arheoloģisko tērpu skate, un arī skatītāji un klausītāji šajās dienās tiks aicināti apvilkt tautastērpus.
6.jūlijā, kad Lietuva svin Valsts dienu jeb karaļa Mindauga kronēšanas dienu, svētku dalībnieki dosies gājienā no Katedrāles laukuma uz Viņģa parku, kur notiks Dziesmu svētku noslēguma koncerts "Te mūsu mājas". Paredzams, ka tajā piedalīsies 12 000 koristu. Noslēguma koncertu vainagos kopīga Lietuvas himnas dziedāšana plkst.21. Sekojot pirms sešiem gadiem iedibinātai tradīcijai, tai pievienosies lietuvieši visā pasaulē.
Kopējais svētku budžets, neierēķinot atsevišķu pašvaldību līdzekļus, būs astoņi miljoni litu (2,3 miljoni eiro). Pieci miljoni no šīs summas paredzēti dalībnieku nokļūšanai Viļņā, izmitināšanai un ēdināšanai, bet pārējā summa - kultūras programmas gatavošanai. Viļņas mērs Artūrs Zuoks visiem dalībniekiem solījis bezmaksas sabiedrisko transportu.
Lietuvā Dziesmu svētku tradīcija ir krietni jaunāka nekā Latvijā un Igaunijā. To lielā mērā noteikuši vēsturiskie apstākļi - dzimtbūšana Lietuvā tika atcelta 1861.gadā, bet drīz vien pēc 1863.gada lietuviešu un poļu sacelšanās cariskās Krievijas varas iestādes izvērsa īpaši nežēlīgas represijas, aizliedzot iespieddarbus ar latīņu burtiem, slēdzot visas katoļu draudzes skolas un kultūras biedrības. Pirmie Dziesmu svētki Lietuvā notika tikai pēc valsts neatkarības atjaunošanas, 1924.gadā, toreizējā valsts galvaspilsētā Kauņā.
Kopš neatkarības atjaunošanas svētku dalībnieku skaits audzis. 1990.gadā Dziesmu svētki pulcināja gandrīz 33 000 dalībnieku, 2007.gadā - 36 600, bet absolūtais dalības rekords - 42 000 - sasniegts 2009.gadā, kad Lietuvas vārda tūkstošgades Dziesmu svētkos iesaistījās arī skolēnu kolektīvi.
LETA
