Valdība gudrona dīķu projektā iestājas par uzņēmēju, ne valsts interesēm

Raidījums ziņo - kopš brīža, kad šos darbus uzticēja veikt uzņēmumam "Skonto būve ", atbildīgajā ministrijā vairākkārt nomainījušies ministri, tomēr viss liecina , ka šis ir darījums, kas politiķiem liek nemanīt projektā vairākas kļūmes un meklēt pamatojumu, kādēļ gan projektam jābūt dārgākam nekā sākotnēji līgts, tādējādi vairāk iestājoties par privātā uzņēmuma, ne valsts interesēm.

"de facto" norāda, ka pirms vairāk nekā trīs gadiem toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis parakstīja līgumu ar "Skonto būvi" un būvuzraugiem par gudrona dīķu attīrīšanu. Projekta kopējās izmaksas ir 29 002 282 eiro, un lielāko daļu - 20 301 597 eiro - līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pirms diviem gadiem ,"Skonto būve" informēja par problēmām sanācijas darbu veikšanā, informē raidījums, norādot - lai arī šķiet, ka ziņots laikus, tā tomēr nav. "de facto" rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka "Skonto būve" , saskaņā ar līgumu, termiņu nokavējusi par gadu.

Pēc raidījumā vēstītā, tālākie notikumi liecina, ka, visticamāk, iesaistītie politiķi vairāk centušies aizstāvēt nevis valsts, bet gan "Skonto būve" intereses. Piemēram, šā gada februāra sākumā tā brīža nozares ministrs Einārs Ciliniskis intervijā norādīja uz "Skonto būve" atbildību, tomēr jau pēc trīs nedēļām viņa domas bija mainījušās, un publiski paziņots, ka uzņēmums projektu turpinās, turklāt par to valsts arī papildu maksās.

Raidījumā atzīmē, ka tas liek domāt, ka valsts pat nav mēģinājusi panākt, lai "Skonto būve" uzņemtos atbildību par līguma nosacījumu pārkāpšanu. Cilinskis "de facto" gan norādīja, ka ir pietiekami daudz informācijas, kas ļauj apšaubīt, vai tas būtu iespējams. "Viņi ["Skonto būve"] nebūtu to [projektu] pabeiguši. Tas ir viennozīmīgi. Tālāk sekotu ilgstoša tiesāšanās ar ļoti neskaidru iznākumu," teica Cilinskis.

Tā vietā, lai valsts cīnītos par savām tiesībām, nolemts piešķirt papildu 16 500 025 eiro, norāda "de facto".

Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs pauda pārliecību  - lai pagarinātu līgumu, jāiestājas nepārvaramiem apstākļiem, vienlaikus atzīstot, ka no informācijas, kas ir izskanējusi, "Delna" nesaskata nepārvaramus apstākļus. "Būvnieks - izpildītājs, parakstot līgumu, apņēmās izpildīt saistības līguma ietvaros, līguma summas ietvaros un apzinājās riskus, kas var pastāvēt," raidījumā teica Jankovs.

"de facto" arī atzīmē, ka ministrijā atsaucas uz konsultanta "Jaspers" atzinumu, ka notikušais bijis neparedzams, tomēr, kā norāda raidījums, juridiski tas nenozīmē vienu un to pašu, proti, pastāv atšķirība starp nepārvaramiem un neparedzamiem apstākļiem. Turklāt zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" ziņojumā lasāms, ka ""Jaspers" nav veicis un arī nevar veikt radušās situācijas juridisko analīzi". "Magnusson" arī norādījis, ka nav tiesiska pamata veikt grozījumus līgumā ar "Skonto būvi".

Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš raidījumam gan apšaubīja "Magnusson" ziņojumā lasāmo, norādot, ka ministrijas darbinieki ir informēti, ka sākotnēji juridiskais atzinums no "Magnusson" bijis citādāks. "Acīmredzot, tā brīža politisko vadību, iespējams, neapmierināja šāds ziņojums, šāda ziņojuma teksts un tika palūgts sagatavot citādāku tekstu," teica Naudiņš. Vienlaikus sākotnējo versiju viņš parādīt atteicis, un tādējādi "de facto" norāda, ka nav gūta pārliecība par šāda apgalvojuma patiesumu. "Iespējams, tas ir vien mēģinājums izvairīties no ministram nevēlama viedokļa izskanēšanas publiskajā telpā," norāda raidījums.

Naudiņš arī iepriekš pauda, ka sarunu procedūra ar "Skonto būvi" būs noslēgusies jau šonedēļ, ziņo raidījums, norādot, ka tas joprojām neesot noticis. "Sarunas ir procesā, kad viņas noslēgsies, šobrīd mēs nevaram prognozēt. Jo ir iebildumi mums kā pasūtītājam par atsevišķiem līguma punktiem, izmaiņām un arī izpildītājam ir zināmi iebildumi . Šobrīd tas nav zināms," sacīja Naudiņš.

Raidījums arī atzīmē, ka šāda vilcināšanās var ietekmēt darbiem atvēlēto laiku, kādā gudrona dīķu sanācijas projekts jānoslēdz, norādot, ka pēdējā laikā aizvien biežāk valsts pārstāvji cenšas darīt visu iespējamo, neskatoties ne uz izmaksām, ne kvalitāti, lai tikai projektus realizētu un naudu iztērētu.

Pēc "de facto" vēstītā, Finanšu ministrija iepriekš brīdinājusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcības dēļ var tikt zaudēts viss paredzētais Eiropas Savienības finansējums projektam. Tas radītu vismaz 40 līdz 50 miljonu eiro zaudējumu valsts budžetā, taču šobrīd iejaukties procesā neesot Finanšu ministrijas kompetencē - jāsagaidot gan sarunu procesa rezultāts, gan jāskatoties, cik raiti darbi ritēšot uz priekšu. "Jāsaprot, ka šeit, acīmredzot, nav iespējams visu prognozēt un kaut kādi riski paliek . Galvenais, lai tie riski, papildu finansējums ir būtiski lielāks, lai viņi pēc iespējas mazinātos, lai to laika grafiku varētu saprast, vai tas ir izdarāms, vai nav izdarāms," raidījumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Gala vārds par to, vai, aizstāvot "Skonto būves" intereses, valsts nebūs kļuvusi par zaudētāju, pieder Eiropas Komisijai, kur "de facto" uzzināja, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Jau vēstīts, ka gudrona dīķu un tiem pieguļošās teritorijas sakopšana ir ne tikai viens no lielākajiem, bet arī būtiskākajiem vides projektiem Latvijā pēdējo desmitu gadu laikā. Projekts tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līguma summa ir 29 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni nāk no Eiropas Savienības, deviņi miljoni – no Latvijas budžeta. Taču projektam nepieciešamā summa ir pieaugusi.

Līgums ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābā gudrona  dīķu sanāciju noslēgts 2010.gada septembrī. Tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg". Gudrona izsmelšana sadārdzinājusies un aizkavējusies, iespējams, vēl citu ķīmisku vielu klātbūtnes dēļ vai arī tādēļ, ka sērskābajā gudronā norit procesi, kas izraisījuši gudronam netipiskas īpašības.

Valdība pagājušā gada oktobrī pieņēma lēmumu par papildu 16,5 miljonu eiro (11,6 miljonu latu) rezervēšanu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam, tādējādi kopējā summa, kuru plānots iztērēt, varētu pārsniegt 45,5 miljonus eiro (30 miljonus latu).

Valsts vides dienests nonācis pie risinājuma, ka šī situācija kvalificējama kā neparedzami tehniski apstākļi atbilstoši Iepirkuma uzraudzības biroja vadlīnijās un Eiropas Savienības tiesu praksē sniegtajai interpretācijai – jauna iepirkuma procedūra ir nepieciešama tādu tehnisko apstākļu dēļ, kurus nevarēja paredzēt iepirkuma laikā, un pasūtītājs nav vainojams pie neparedzēto apstākļu rašanās. Par šādu iespējamo risinājumu vēl jāsaņem iesaistīto pušu akcepts.