Nolaidīgiem vecākiem bērnus neatņem automātiski
Rīgā, Juglā, janvāra beigās notika traģēdija - mira septiņus mēnešus vecs zīdainis. Vecāki bērnam uzmanību nepievērsa 12 stundas pēc kārtas, no desmitiem vakarā līdz desmitiem rītā. Neilgu laiku iepriekš Dobelē miris tika atrasts vēl viens zīdainis - jaunākā atvase diviem narkomāniem, kuri paši arī bija nomiruši.
Juglas gadījumā tēvs agri aizgāja uz darbu, mazo neapskatot, bet māte pamanīja, kad bija par vēlu. Viņai jau ir atņemtas aprūpes tiesības pār diviem mazgadīgiem bērniem, bet trešo ļāva paturēt. Nu viņš ir miris.
Piektdien kļuva zināms, ka policija izbeigusi kriminālprocesu, jo secināts, ka šī zīdaiņa nāve nav bijusi vardarbīga. Jāmin, ka abi pārējie bērni šajā ģimenē nedzīvo, kā arī vecāki nav bijuši iepriekš sodīti.
Tomēr kā būs tad, kad valsti pāršalks nākamā tamlīdzīgā nelaime? Kāda šādos gadījumos ir bāriņtiesas prakse un likumdošana? Vai vecāki, kuriem jau ir atņemtas aprūpes tiesības, var laist pasaulē aizvien jaunus bērnus, kurus patur, līdz atklājas jauni pārkāpumi vai notiek traģēdija?
Briesmu signāls realitātē vēl neko nenozīmē
Linda Veržbicka, Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro, ka bāriņtiesa atbilstoši savai kompetencei pārbauda dažādu institūciju, privātpersonu, tai skaitā anonīmu ziņotāju, sniegto informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Taču, ja nav šādu signālu, tā nevar ieiet katrā ģimenē, zvanīt pie katrām durvīm un pārbaudīt katra bērna apstākļus. Bāriņtiesa regulāri novērš bērnu tiesību pārkāpumus, bet visus gadījumus diemžēl nav iespējams paredzēt.
Reizēs, kad situācija ir kritiska, bāriņtiesa rīkojas nekavējoties, bet ir gadījumi, kad vispirms tiek meklēta iespēja palīdzēt vecākiem. Tad viņiem sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā jānovērš bērna attīstībai nelabvēlīgie apstākļi. Ja tas norādītajā laikā netiek izdarīts un bērna palikšana pie vecākiem var radīt draudus viņa dzīvībai un veselībai, tiek lemts par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna šķiršanu no ģimenes.
Lemjot par aizgādības tiesību pārtraukšanu, tiek vērtētas vecāku spējas aprūpēt visus bērnus ģimenē. Piemēram, ja tiek pārtrauktas aizgādības tiesības par diviem ģimenē esošiem bērniem, bet pēc kāda laika piedzimst vēl trešais, tas nenozīmē, ka bāriņtiesa uzreiz pārtrauks aizgādības tiesības arī par viņu. Normatīvajos aktos tas nav paredzēts. Lai šķirtu jaundzimušo no ģimenes, ir jābūt pamatojumam, ka tieši tajā laikā un vietā tiek apdraudēta viņa dzīvība un veselība. Piemēram, slimnīca vai sociālais dienests ziņo, ka ģimene nenodrošina mazajam atbilstošu aprūpi un uzraudzību, policija ir aizturējusi vecākus par nelikumīgām darbībām utt. Tas, ka citi bērni ir šķirti no ģimenes, nereti nav mazsvarīgs rādītājs, bet tas nevar būt vienīgais pamats to pašu darīt ar šo bērnu.
Ir situācijas, kad bāriņtiesa pēc pašas iniciatīvas pārbauda savā redzeslokā esošās ģimenes un tad, konstatējusi pārkāpumus pret jaundzimušo, attiecīgi rīkojas. Taču tikpat labi bāriņtiesa var neuzzināt par nelabvēlīgo situāciju – piemēram, gadījumos, ja vecāki savu iespēju robežās veic bērna aprūpi, nevēršas atbildīgajās iestādēs pēc sociālajiem pakalpojumiem, ir mainījuši dzīvesvietu, nerada nevienam aizdomas.
"Vēlos piebilst, ka mediji un sabiedrība bāriņtiesas darbam vienmēr ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību, bet ir jāsaprot, ka gadījumi ir dažādi, katrā lietā ir savas nianses, un bāriņtiesa ne vienmēr var atspēkot vienas vai otras puses teikto, lai sabiedrībai izveidotos objektīvs priekšstats par notikušo, jo lietas materiālu informācija ir neizpaužama un konfidenciāla,"stāsta Vežbicka.
Māja Dobelē, kurā atrasti miruši vecāki un zīdainis
"Likums un Taisnība"/ Foto: Shutterstock
