Sajūta kā izsūtītajiem - latviešu ģimene pēc dzīves Anglijā cer atgriezties mājās
Ar katru dienu vairāk dzirdami stāsti par tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu dzīves ārvalstīs nolēmuši mēģināt vēlreiz, un atgriezties Latvijā. Arī Viktorija ar ģimeni piecus gadus pavadījusi svešumā, bet nu nolēmusi atgriezties. Dzīve tur novedusi pie atziņas – „Vai tiešām mums visiem, kā „izsūtītajiem” būs savs mūžs jānodzīvo svešā zemē?”
Viktorija savu stāstu iesāk ar neziņu par valstī notiekošo un neticību, ka kaut kas uzlabojies, taču lielu vēlmi atgriezties. Lai gan Anglijā viņa kopā ar vīru un diviem bērniem dzīvo jau piecus gadus, dzimtenes mīlestība ir lielāka, par vēlmi nopelnīt un dzīvot labklājībā.
Vienmēr būsim sveši un negaidīti
Viktorija, kā vairums aizbraucēju uz ārvalstīm devusies peļņas nolūkā. Lai arī Latvijā abi ar vīru strādājuši labi atalgotu darbu, štatu samazināšanas dēļ nekas cits neatlika, kā doties prom.
„Pirms pieciem gadiem sākās liela štatu samazināšana, un labi apmaksātu darbu bija ļoti grūti atrast. Pati strādāju Valsts policijā, bet vīrs finiera rūpnīcā, bet tad notika neparedzamais – mūs abus “samazināja” viena mēneša laikā. Mums auga meitiņa, kurai bija pieci gadi, ģimene bija jāuztur, tāpēc nolēmām pamēģināt dzīvi Anglijā,” teic Viktorija.
Viņa stāsta, ka dzīve Anglijā ir ļoti laba, ir gan lielāki bērnu pabalsti, gan palīdzība īres dzīvokļu atmaksāšanā, medicīna un zāles bezmaksas, Latvijai līdz šādam līmenim vēl augt. „Arī bērnudārzus apmaksā valsts, darbs ir, un veikalos cenas tādas pašas, kā Latvijā, vien algu līmenis daudz augstāks. Bet kopumā, vienalga redzam – tās nav mūsu mājas, mēs te esam sveši un negaidīti, un vienmēr tādi būsim,” atzīst Viktorija.
Anglija nav laimes zeme
Lai arī Latvijā iegūta augstākā izglītība, un pirms tam gūta pieredze gana augstā amatā, Viktorija atzīst, ka iedzīvoties Anglijā bijis ļoti grūti un arī ar darba atrašanu nav veicies tik labi kā cerēts. „Pirmais gads bija smags, kamēr atradām darbu un dzīvesvietu. Nācās dzīvot ar pelējumu apaugušos dzīvokļos, ziemas laikā pat bez apkures. Arī darbā viss nebija tik spīdoši – šausmīga attieksme, kā rezultātā daudz izraudātas naktis,” atklāj Viktorija.
Viņa stāsta, ka Latviju apciemo vienu reizi gadā, bet tas esot pārāk mazs laiks, lai paspētu apciemot un satikt visus draugus un radus. Pēc piecu gadu prombūtnes viņa kopā ar ģimeni plāno atgriezties mājās. Cerība, ka valsts atbalstīs un palīdzēs nepamet.
Vēlme atgriezties milzīga, baida valsts neesošais atbalsts
„Daudzi Latvijas pilsoņi ir spiesti dzīvot ārzemēs, jo Latvijā nav iespējas atrast normālu darbu, baidās atgriezties, jo bērni Anglijā jau iet skolā, un ir problēmas ar latviešu valodas rakstību. Domāju, ka Latvijā ir jāsāk domāt par tiem, kas nolēmuši atgriezties, jāsniedz palīdzība dzīves vietas nodrošināšanā. Latvijā ir daudz mājas un dzīvokļi, kas stāv tukši, vai tas ir izdevīgāk, kā ielaist tajos jaunas ģimenes, kuras ir spējīgas šo dzīvokļu komunālo pakalpojumu izmaksas apmaksāt?”
„Mēs gribam mājās, mēģināsim visu iespējamo, lai paliktu uz dzīvi Latvijā, savās mājās, savā dzimtenē, bet, ja neizdosies, nebūs nekāda valsts atbalsta, tad arī varēšu visiem ārzemēs dzīvojošajiem šo realitāti pastāstīt. Vai tiešām mums visiem kā izsūtītajiem visu savu mūžu būs jādzīvo svešā zemē?” teic Viktorija.
Jau ziņojām, ka Latvijā tiek veicināti dažādi atbalsta pasākumi, lai prom devušies pilsoņi varētu atgriezties mājās. Izstrādāts pat Reemigrācijas veicināšanas plāns, kura mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos Latvijā. Tiesa gan, plāns pats par sevi negarantē, ka visi aizbraukušie varēs bez grūtībām atgriezties dzimtenē. Arī darbu nodrošināt pilnīgi visiem aizbraucējiem, atgriešanās gadījumā neesot iespējams.
Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press
