Bijusī rīdziniece Olga stāsta par dzīvi kara plosītajā Slavjanskā. VIDEO

„Ja armija dosies cauri kapsētai pie mums būs ļoti skaļi”

Slavjanska pašreiz dzīvo kara apstākļos. Tur ik pa brīdim tiek atslēgta gāze, elektrība un sakari, nestrādā maizes ceptuve, cilvēki slēpjas ēku pagrabos.

„Semjonovkā (ciems netālu no Slavjanskas) notiek īstas kaujas, dzirdami sprādzieni, dreb logu rūtis. Vīramāte ar mājiniekiem paslēpusies pagrabā, tā dara visi ciemata iedzīvotāji. Ukrainas armija cenšas ieņemt pilsētu caur sāls rūpnīcu, bet „kolorādi” (tā dēvē pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujiniekus, viņus asociējot ar Kolorādo vabolēm, Georga lentīšu krāsas dēļ) aizdedzinājuši degvielas uzpildes staciju „Pilot”.

Nezinu, kāda tehnika tur pārvietojas. Vīramāte nolēma uzreiz iebēgt pagrabā, nevis vērot mašīnas uz ceļa. Un pareizi izdarīja.

Es drošības nolūkos pagrabā nostūmu bērnu ratiņus, ienesu pārtikas krājumus, somu ar dokumentiem, bērnu pārtiku un medikamentiem. Ja armija dosies cauri kapsētai, arī pie mums būs skaļi. Ļoti skaļi,” Olga pavēstījusi freecity.lv.

„Es gandrīz no bailēm prātā sajuku”

Olgas K. vīrs Makss strādā Slavjanskas biroju ēkā, kuras pirmajā stāvā atrodas pasts. Pirmdien viņš patvaļīgi pameta savu darba vietu un atgriezās mājās. Sieva priecājas, ka viņš ir sveiks un vesels:

„Mājās atgriezās vīrs, paspēja pirms vētras. Viņš no darba aizgāja bez priekšniecības atļaujas.

Viņš pastāstīja, ka marsieši (Doņeckas tautas republikas kaujinieki) izlaupīja pastu. Sabojāja tehniku, salauza mēbeles. Pasts atrodas pirmajā stāvā, bet Maksa interneta sakaru birojs – ceturtajā. Tur kaujinieki ierīkoja snaiperu slēpni.

Maksu nelaida mājās, bet viņš visus pasūtīja vienu māju tālāk, uzrakstīja iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu un aizgāja. Viņš ne viens tā izdarīja, arī citi aizgāja no darba – montieri, šoferi un citi. Uz viņiem paskatījās kā uz nodevējiem. Makss saka: „Nu liela muiža, nebūs prēmijas. Tās jau tāpat nebūs, jo plānu neesam izpildījuši.” Kāds tur plāns, ja strādāt nav iespējams!

Ja godīgi, esmu priecīga, ka vīrs būs mājās. Es gandrīz no bailēm prātā sajuku. Tagad viņš ir dzīvs, un paldies Dievam!

Uz šosejas notiek briesmu lietas – pārvietojas armija uz piepilsētu, Rajgorodku. Pats briesmīgākais ir tas, ka uz turieni, kad sākās nemieri, daudzi pārveda savas ģimenes. Baidos pat iedomāties, kā viņiem tur klājas. Viņi nevar no turienes atgriezties. Internetā redzams video par tur sadeguši kravas automašīnas fūri, nodegušām dzirnavām un degvielas uzpildes staciju.

Runāju ar vīramāti. Viņiem Semjonovkā nav elektrības, bojāta elektropārvades līnija. Semjonovkā ir bojā gājušie. Liela daļa no viņiem – psihiatriskās slimnīcas personāls un pacienti, kā arī kāda veikala darbinieki. Sākot no rītdienas (6. maija) nestrādās maizes ceptuve, runā, ka trīs dienas.”