Gājēji "karo" ar velosipēdistiem. Bet autovadītājiem traucē abi...
Siltā laika ietekmē uz Rīgas ielām parādās arvien vairāk velosipēdistu. Tur, kur ir veloceliņš, problēmu nav, citādi gan ir vietās, kur ietve jādala ar gājējiem un brauktuve ar autobraucējiem – tur, šķiet, velosipēdistiem vietas nav. Lielas problēmas sagādājot arī pārvietošanās pa tiltiem- tur ietves šauras, un vietas visiem nepietiek. Kas vainīgs? Neiecietīgie satiksmes dalībnieki, vai velo infrastruktūras trūkums pilsētā?
Velosipēdistu skaits pilsētas ielās palielinājies milzīgos apmēros, taču pilsētā ne visur izveidoti veloceliņi, tāpēc nekas cits neatliek, kā ar velosipēdu pārvietoties pa brauktuvi, iespējams, traucējot autovadītājiem, vai pa ietvēm, kur pilns ar gājējiem. Piemēram, sociālajā tīklā twitter.com cilvēki pat pauduši viedokli aizliegt velosipēdistiem pa gājēju ietvēm pārvietoties vispār –
Kā portālam Kasjauns.lv stāsta rīdziniece Guna, lielas problēmas velosipēdisti sagādājot uz VEF tilta. Viņa stāsta – velosipēdisti, pārvietojoties pa tiltu, mēdz aizķert gājējus, vai pat tos notriekt. „Katru dienu mežonīgā ātrumā jau tā pa šauro ietvi uz tilta, brauc pāri velosipēdisti. Vietās, kur uz ietves ir izvietoti laternu stabi, velosipēdisti mēdz vai nu aizķert gājēju, vai pat to notriekt. Vai tas ir normāli, ka gājējs nevar normāli šķērsot tiltu?”
Guna raksta, ka otra iespēja ir pārvietoties pa tilta apakšējo daļu, taču tad jākāpj pāri vilciena sliedēm, un par to draud sods no Pašvaldības policijas, tāpēc arī šis variants atkrīt. „Kā tad, lai gājējs netraucēti tiek otrpus dzelzceļam? Jo tiešām konfliktēt ar velosipēdistiem sanāk bieži. Pirms mēneša viens velosipēdists mani aizķēra, kā rezultātā pāri tilta margām pārlidoja mana iepirkumu soma,” atceras Guna. Īpaši nekaunīgi esot velokurjeri, kuri gājējus ignorējot pilnībā, atzīst Guna. Viņasprāt, vienīgais risinājums būtu aizliegt velosipēdistiem pārvietoties pāri tiltam ar likumu.
Taču arī pa brauktuvi velosipēdisti pārvietojas nelabprāt, tur neapmierinātību pauž autovadītāji. Kā stāsta autovadītājs Mārtiņš, Rīgas ielās velosipēdistu skaits ir manāmi palielinājies, un tik tiešām traucējot tas, ja tie pārvietojas pa brauktuvi. „Viņi jau neskatās, brauc tik uz priekšu, un tad nav brīnums, ka sanāk sadursme. Lai brauc pa ietvēm, tur vismaz sastrēgumi neveidojas.” Jautājot par gājēju drošību Mārtiņš atzīst, ka gājēji esot vēl viena atsevišķa „suga” – iet, kur patīk, nemitīgi maina virzienu, un apgrūtina satiksmi, visos iespējamajos veidos.
Sazinoties ar Ceļu Satiksmes drošības direkciju (CSDD), noskaidrojam, ka VEF tilts jau izsenis ir problēma velosipēdistu un gājēju sadzīvošanā, taču satiksmes noteikumi neparedz, ka velosipēdists nedrīkstētu pārvietoties pa ietvi, pat tad, ja tā izteikti šaura. „Uz ietves karalis ir gājējs, bet velosipēdists tikai viesis, tāpēc primāra ir gājēju ērtība, tomēr noteikumi aizliegumu pārvietoties pa ietvēm, neparedz. Ja ietve ir šaura, tad velosipēdistam ir jāaprēķina, cik šaura tā ir, un vai pārvietošanās pa to netraucēs gājēju kustību,” stāsta CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa.
Viņa atzīst, ka problēma ir tajā, ka Rīgā katram satiksmes dalībniekam nav paredzēta sava vieta, bet Rīgas infrastruktūra diemžēl ir tāda, kāda tā ir – šauru ietvi platāku neviens „neizstieps”. Problēmu varētu risināt jaunu veloceliņu un velojoslu izveide.
Runājot par pārvietošanos uz VEF tilta, Bērziņa piekrīt, ka šajā vietā velosipēdistiem vienkārši nav citu iespēju, kā pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, un tā tik tiešām tik šaura, ka aizķert gājēju var gadīties. Risinājums būtu, ja velosipēdistiem būtu ļauts pārvietoties pa paralēli esošo Zemitānu tilta sabiedriskā transporta joslu.
Bērziņa stāsta, ka daudzo konflikta situāciju dēļ, šogad arī tiek veidota kampaņa – Cieni citus un citi cienīs tevi! Katram satiksmes dalībniekam ir jāizvērtē situācija. Bērziņa atzīst, ka vienmēr ir sanācis, ka velosipēdists ir tas sliktais, bet arī gājējam ir jārēķinās, ka velosipēdistam kaut kur ir jābrauc, tāpēc pa visu ietvi izplesties arī nevajadzētu.
Ušakovs sola „velorevolūciju”
Neskatoties uz satiksmes dalībnieku neiecietību citam pret citu, Rīgas ielu infrastruktūra ir tāda, kāda tā ir, taču risinājums būtu ierīkot vairāk veloceliņu un velo joslu, kas jau tikšot darīts šajā vasarā, apgalvo Rīgas domē.
Apzinoties samilzušo problēmu, Rīgas mērs Nils Ušakovs plānojot Rīgā uzsākt „velorevolūciju”, iezīmējot jaunas velojoslas, un veidojot kampaņas satiksmes dalībnieku savstarpējās sapratnes veicināšanai. Velojoslu ieviešana būtiski uzlabos gājēju drošību uz ietvēm, jo riteņbraucēji tiks vairāk novirzīti uz speciāli iezīmētajām velojoslām, pa kurām varēs ērti un ātri pārvietoties. Velojoslu ieviešana arī ievērojami uzlabošot pašu velobraucēju un citu satiksmes dalībnieku drošību, sola Rīgas mērs.
Velokurjers Aldis gan portālam Kasjauns.lv stāsta, ka velojoslu izveide problēmu nerisinās, kamēr netiks uzlabots ceļu vispārējais stāvoklis. „Pie visa pierod, arī mēs esam pieraduši pie grūtībām, Rīga noteikti prasa rūpīgāku pieeju no braucēju puses, bet problēma ir ceļu stāvoklī. Bedres ir pārāk lielas, lai viņās brauktu iekšā, bet tās apbraucot, visi domā, ka uz ielas esam neprognozējami. Velojoslas nav jēgas zīmēt, ja brauktuve ir tādā stāvoklī, ka par to nemaz nav iespējams izbraukt,” stāsta Aldis.
Arī par gājēju, autovadītāju un velosipēdistu mūžīgo konfliktu Aldis teic – „Šajā problēmā jāmēģina skatīties daudz dziļāk – valdības līmenī. Kamēr nav izstrādāti noteikti noteikumi, visi dara kā grib. Atzīstu, ka traucējam gājējiem, bet arī lēnie gājēji traucē mums – tas ir abpusēji. Turpretī autovadītāji nedomā soli uz priekšu – potenciāli jau es arī varētu vietu uz brauktuves aizņemt ar savu auto, tad kāda starpība, ja to daru ar velosipēdu?”
Velokurjers stāsta, ka liela problēma ir arī tehnoloģiju iespējas – cilvēki skatās telefonos, nevis uz ceļa.
Taču vienmēr būs autovadītāju, velosipēdistu un gājēju grupa, kas noteikumus pārkāps, un tādejādi traucēs cits citam, izraisot konfliktsituācijas, tāpēc risinājums ir panāk soli pretī, un cienīt citam citu.
Kasjauns.lv/ Foto: Lita Krone, Edijs Pālens/ Leta
