Žurnālists Liniņš : "Radio darbinieku slodze kopš deviņdesmitajiem palielinājusies četrkārt"
Latvijas Radio (LR) darbinieku slodze salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem vidēji palielinājusies četras reizes, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda LR žurnālists Eduards Liniņš.
Viņš norādīja, ka LR darbinieki emocionāli jūtas tā, it kā ar viņu entuziasmu rēķinās, kā ar neizsīkstošu resursu, ar ko var spekulēt. LR darbinieku slodzes neatbilst saņemtajām algām.
"Esam pamatā stimulēti pēdējos četrus gadus ar spilgtiem lozungiem par vienotu, spēcīgu sabiedrisko mediju, par reformām. Taču tā, manuprāt, ir viena no lielākajām kļūdām. Lai īstenotu reformas, jābūt atbilstošiem resursiem - ar izdzīvošanas budžetu attīstība nav iespējama," sacīja Liniņš. Pēc viņa teiktā, LR kopš krīzes strādā izdzīvošanas režīmā.
LR valdes locekle Sigita Roķe sacīja, ka ir detalizēti izrunājusi esošo situāciju ar LR arodbiedrību un darbiniekiem. LR bāzes budžeta finansējums ir ārkārtīgi zems, un to neglābj konkrētam nolūkam paredzēti mērķa finansējumi, ko nevar ieguldīt darba algās.
Viņa sacīja, ka saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju asociācijas pētījumu par sabiedriskajiem medijiem 2016.gadā LR finansējuma ziņā ir ceturtajā vietā no beigām pārējo Eiropas sabiedrisko raidstaciju topā. Zemākā vietā par Latviju ierindojas, piemēram, Ukrainas un Armēnijas radio. LR finansējums no Čehijas sabiedriskā radio finansējuma apmēra atpaliek desmitkārtīgi. Lielākajā daļā Eiropas radio apraides izmaksas šajā budžetā, atšķirībā no Latvijas, nav nemaz iekļautas.
Roķe arī teica, ka 19% LR darbinieku saņem 750-850 eiro bruto algu, kas ir garantēta ar līgumu un konkrētu slodzi, bet 30% LR darbinieku bruto alga svārstās no 850-950 eiro. Lai arī atsevišķos gadījumos situāciju labo mērķa finansējums, to var saņemt tikai konkrēta satura ražošanā iesaistītie darbinieki. Tāpēc jādomā par to, lai šī nauda tiktu iekļauta LR bāzes budžetā, lai varētu palielināt darbiniekiem algas.
Viņa teica, ka LR valde jau pērn rūpīgi sāka analizēt LR tēriņus, darbinieku noslodzes, lai samērotu algas ar darba slodzi.
Jau ziņots, ka NEPLP 2.martā izteica neuzticību neuzticību LR valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam.
NEPLP konstatējusi, ka LR valde nespēj strādāt kā komanda, nodrošināt LR vadību. NEPL uzskata, ka Roķe vienīgā spēja piedāvāt attīstības redzējumu, savukārt pārējiem valdes locekļiem trūka vai attīstības redzējuma nebija vispār. Tāpat līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vairāk nekā 13 000 eiro apmērā nav izlietoti atbilstoši mērķiem, bet iztērēti citur. NEPLP secināja, ka LR Latgales studijā netika veikti pasākumi, lai tā pilnīgi varētu darboties. NEPLP lēmums izteikt neuzticību abiem LR valdes locekļiem ir balstīts uz LR stiprināšanu, attīstību, ilgtspējību un darbības pilnvērtīgu nodrošināšanu tuvākajā laikā.
NEPLP devusi pilnvaras Roķei organizēt LR darbu. Viņai tiek dots divu mēnešu pārbaudes laiks pierādīt sevi. Pēc diviem mēnešiem plānots vērtēt Roķes vīziju. Viņai līdz 1.aprīlim arī uzdots veikt funkciju auditu LR. Uz vakantajām LR valdes locekļu amata vietām plānots izsludināt konkursu.
Pauliņš februāra beigās LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš bija plānojis amatu atstāt 9.martā. Kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus Pauliņš minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
Tāpat vēstīts, ka LR darbinieki apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
