Nekustamā īpašuma nodokļa dēļ rīdziniece Rasma plāno deklarēties neapkurināmā dārza būdelē

Rasmas kundze deklarējusies Pierīgā, dzīvoklī, kas nav viņas īpašums. "Bet es tur reāli dzīvoju. Vienīgais mans īpašums ir neapkurināma vasarnīca Dārziņos, Rīgas teritorijā, kuru esmu mantojusi," teic Rasma, apzinoties, ka būdele nav piemērota dzīvošanai, vien lāpstu, grābekļu un kapļu uzglabāšanai. Tur esot drēgni pat siltās vasaras dienās. Ja vien vasarnīca nav lielāka par 40 kvadrātmetriem, dārza mājiņām nekustamā īpašuma nodokli nepiemēro vispār. Rasmas kundze vaicā, vai viņa vispār drīkst tur deklarēties?

Ilmārs Ziedonis no Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes skaidro, ka deklarēties tādā īpašumā nav nepieciešams, jo ar nodokli to neapliek: "Lai varētu sniegt precīzu atbildi uz šo jautājumu, būtu jāzina Dārziņos esošās vasarnīcas adrese vai vismaz tās platība, jo vasaras mājas (vasarnīcas) līdz 40 kvadrātmetriem ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek, un līdz ar to deklarēties tādā īpašumā nav nepieciešams. Par vidējām nodokļa summām Dārziņos esošajām vasarnīcām nav salīdzinošu aprēķinu. Dārziņos ir dažāda lieluma vasarnīcas – no 20 līdz pat 300 kvadrātmetriem (arī tās ir vasarnīcas).

Ja vasarnīca ir lielāka par 40 kvadrātmetriem un tur ir deklarēta persona, tad nodoklis ir 0,2–0,6% no kadastrālās vērtības. Ja šajā gadījumā neviens nav deklarējies, likme ir 1,5% no kadastrālās vērtības. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Dārziņos kadastrālā vērtība zemei ir palikusi nemanīga, tāda pati kā 2016. gadā," skaidro Ziedonis. Jāteic, ka Rasmas kundzes mērķis nv no šī nodokļa pavisam izvairīties, bet gan samazināt maksājumu par savu īpašumu Dārziņos. Un pie viena - cilvēkam taču kaut kur ir jābūt deklarētam.

Šaušalīgais nodoklis žņaudz kaklus

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma nodokļa dēļ ķezā iekūlusies arī māksliniece Džemma Skulme, kura savulaik Mežaparkā kopā ar saviem vecākiem uzcēla savrupnamu, bet tagad par to jāmaksā tik astronomiskas summas, ka Skulme spiesta iztirgot dzimtas relikvijas.

Arī Kasjauns.lv lasītāja Liene no Āgenskalna ir sašutusi par to, cik ļoti augusi maksa par viņas dzīvesvietu. "Pirms 15 gadiem mana 60 kvadrātmetru lielā dzīvokļa kadastrālā vērtība bija 12 tūkstoši latu. Kad to pārrēķināja, izrādās, ka dzīvot Āgneskalnā laikam skaitā šiki - man jāmaksā teju 300 eiro gadā par to, ka dzīvoju, kur dzīvoju. Uzskatu, ka cilvēkam piederošam vienīgajam nekustamajam īpašumam būtu jābūt brīvam no šī negodīgā nodokļa, vai arī tas nedrīkstētu pārsniegt 50 eiro gadā. Taču skaidrs - kaut kur jau tai Rīgai nauda jādabū, un cietēji ir tie ļaudis, kuri vēsturiski dzīvo labās vietās. Pat negribu domāt, kā jūtas ne pārāk turīgi cilvēki, kuriem māja atrodas Ķīpsalā, Mežaparkā - spēj tik maksāt," spriež Liene.

Viņa arīdzan pastāsta, ka Nila Ušakova valdīšanas laikā nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana ir patiešām labi "saregulēta". Proti, pat pie neliela parāda tūdaļ tiek klāt pieslēgts tiesu izpildītājs, un nauda no cilvēka gribot negribot Rīgas kasē tomēr tiek gūta. "Sistēma ir sakārtota, jā. Pirms gadiem pieciem nodokļa parāds varēja krāties ilgi, neviens netrakoja," viņa secina.

Paredzams, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir tikai savā sākuma stadijā, proti, tas varētu vēl pieaugt. Katrā pilsētā gan to regulē vietvara.

Kāpēc to vispār neatceļ vienīgajam īpašumam?

Šis ir jautājums, kas uztrauc daudzus, turklāt par to jau vākti publiski paraksti. Finanšu ministrijā skaidro, ka nodokli neatcels. Tad visas pašvaldības būtu zaudētājos, jo saņemtu krietni mazāk naudas. Arī izveidot apvienoto mājokļa-zemes nodokli esot sarežģīti, jo zemes vērtība katrā novadā, pagastā un vietā krasi atšķiras. Ministrijā skaidro: "Kā viens no variantiem varētu būt tāds, ka piemērojam katrai īpašumā deklarētai personai noteiktu kvadrātmetru apjomu, kam vai nu atbrīvojam no nodokļa, vai piemērojam samazinātu likmi. Tas būtu attiecībā gan uz ēkas vai dzīvokļa daļu, vai zemi," stāsta Astra Kaļāne, ministrijas Nodokļu departamenta direktore.

Paredzams, ka jautājums par neustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam būs aktuāls arī tuvojošos pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Atsevišķas partijas jau paziņojušas, ka uzvaras gadījumā nodokli šādā formā, kādā tas ir tagad, pārskatīs un mainīs.

Tikmēr cilvēki gan Rīgā, gan ārpus tās, turpina saņemt aprēķinus, no kuriem griežas galva. Arī valdībā jau vairākkārt izskanējis: cilvēki šo nodokli gluži vienkārši nespēj "pavilkt". Daudzi spiesti pārdot savus īpašumus, ja to ir vairāki. Bet situācijas ķīlnieki ir tieši tie cilvēki, kuriem relatīvi labā rajonā pieder viņu vienīgais īpašums.