Smagi slimajam puisim laika vairs nav daudz. Austris: "Valsts melo saviem iedzīvotājiem"

Slimība, no kuras cieš Austris, rada hroniskus žultsvadu sašaurinājumus aknās. Tās rezultātā attīstās aknu ciroze, kas ietekmē ne tikai aknas, bet arī citus iekšējos orgānus, to darbību un funkcijas. Jaunajam puisim steidzami nepieciešama aknu transplantācija Tartu klīnikā. To nozīmējis ārstu konsīlijs, un tā jāveic pēc iespējas ātrāk.

Vēl vasaras vidū Austrim VM rakstiski apsolīja valsts apmaksātu aknu transplantāciju ar 2017.gada 1.janvāri, jo tā paredzēja pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi, ko parakstījusi arī veselības ministre Anda Čakša. Taču septembrī tika izdoti jauni MK noteikumi Nr.642, kuri jau tā attālo termiņu pārbīda vēl gadu tālāk – uz 2018.gada 1.janvāri. Solījums tātad izrādījies tukšs un šobrīd Austrim izdzīvošanai nepieciešami 40 000 eiro.

Nesen pārciests slimības saasinājums

Sarunā Kasjauns.lv Austris atklāj, ka šobrīd jūtas normāli, taču vēl nesen pārcietis slimības saasinājumu: „Kopumā jūtos ļoti labi gan fiziski, gan morāli, kaut arī pirms diviem  mēnešiem tā gluži nebija – bija traki. Ikdiena šobrīd ir diezgan brīva, jo nespēju pilnvērtīgi būt darba tirgū, gan izteiktā noguruma dēļ, gan arī ārstu konsultāciju un procedūru dēļ.” Taču, neskatoties uz grūtībām, Austris ikdienā cenšas nesēdēt mājās. Tikt ar sevi galā mentāli puisim palīdz viņa ticība Dievam. „Ar domām tieku galā, jo paļaujos uz Dievu. Tas nenozīmē ka nedomāju par notiekošo – man vienkārši ir uz ko paļauties,” teic Austris.

„Cilvēki sadzirdējuši manu saucienu pēc palīdzības”

Ikdienā jaunietis pilnveido savas prasmes sociālo tīklu mārketingā, jo tā lieta jau vairākus gadus viņam šķiet interesanta. Puisis sevī atklājis arī fotogrāfa potenciālu: „Pēdējā pusgada laikā darbojos kā fotogrāfa asistents un pats nedaudz esmu spēris soļus fotografēšanas lauciņā – ir dienas kad dodos ārā, lai fotografētu.”

Austris pauž nožēlu, ka aktīvai sportošanai nācies pielikt punktu. Pēc noskrietā pusmaratona āķis bija lūpā, un viņš bijis gatavs mēģināt skriet arī maratona pilno distanci. „Tas ir viens no mērķiem, ko vēlos sasniegt, taču slimības dēļ esmu apstājies. Tāpat ir vēlēšanās sākt uzņēmējdarbību, liekot lietā gūtās prasmes un zināšanas. Ticu un pieaug cerības, ka to visu un vēl vairāk man izdosies sasniegt, jo cilvēki sadzirdējuši manu saucienu pēc palīdzības un ir ļoti atsaucīgi,” pauž Austris. Puisis izsaka pateicību ikvienam, kurš dalījies ar viņa stāstu un ziedojis: „Jūtu, ka ar manu „paldies” ir par maz, bet šobrīd tas ir vienīgais kas man ir.”

„Valsts melo saviem iedzīvotājiem”

Veselības aprūpes sfērā notiekošo puisis asi kritizē un pauž sašutumu par varas iestāžu attieksmi pret smagi slimajiem tautiešiem: „Es domāju, ka šāda rīcība nav pareiza. Valsts no mums visiem iekasē nodokļus, bet tiek atlikti un pārlikti termiņi, kuros jāglābj cilvēka dzīvību. Es nevēlos to skaļi teikt, bet valsts melo saviem iedzīvotājiem. Ja no manis netiktu ņemts nodoklis, tad šāda melošana mani neskartu, tomēr nodoklis tiek ņemts un pēc pilnas programmas.”

Līdz šim ārstējas bez valsts palīdzības

Austra mamma Ilze Augusta portālam Kasjauns.lv pauž, ka, gadu gaitā cīnoties ar smago kaiti, ģimene iemācījusies sadzīvot ar grūtībām: „Godīgi sakot, dzīve ar šo slimību jau šķiet pašsaprotama.” Ilze atklāj, ka viegli nav – bieži vien, ejot pa ielu, nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri atskatās un pat sačukstas aiz muguras. „Cerība uz Dievu un sabiedrības atsaucība ir mūsu spēka avots,” pauž Austra mamma. Līdz šim ģimene iztikusi bez atlaidēm no valsts puses – pēdējais rēķins, kuru nācies pašiem apmaksāt: 212 eiro.

Aknu transplantācija sasolīta Belēviča laikos

Ministrijā informē, ka politiskais lēmums par valsts apmaksātas aknu transplantācijas iekļaušanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tika pieņemts iepriekšējā veselības ministra laikā bez nepieciešamā finansējuma nodrošinājuma šāda pakalpojuma apmaksai. „Papildu līdzekļi nozares budžetā nav piešķirti ne pašas transplantācijas operācijai, ne arī turpmākai pacientu aprūpei pēc operācijas, kas ietver, piemēram, kompensējamo medikamentu nodrošinājumu, izmeklējumu veikšanu, ārstu konsultācijas,” Kasjauns.lv pauda VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

„Arī 2017.gada nozares budžeta projektā pieejamais finansējums neļauj paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, tādēļ pakalpojuma iekļaušana ir atlikta. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu un panākt taisnīgu līdzsvaru veselības aprūpei atvēlēto finanšu resursu sadalē, ievērojot atsevišķu pacientu nepieciešamību saņemt dārgus veselības aprūpes pakalpojumus un vispārējo nepieciešamību nodrošināt veselības aprūpes pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai,” skaidro VM pārstāvis.

Naudu novirzīs citu pakalpojumu pieejamībai

Ministrijā uzsver, ka šobrīd veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama, neskatoties uz to, ka valsts ir definējusi pakalpojumu grozu, kas ir jānodrošina ikvienam iedzīvotājam. „Pieejamības problemātika izpaužas kā garas rindas uz valsts apmaksāto veselības aprūpi un lieli pacientu līdzmaksājumi, kas rada ievērojamu finansiālo slogu iedzīvotājiem. Tādēļ jaunu pakalpojumu iekļaušana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ir iespējams nodrošināt tās saistības – to pakalpojumu grozu, ko valdība jau ir apņēmusies garantēt,” teic Šneiders.

Finansējuma palielinājums nākamajā gadā tiks novirzīts, lai uzlabotu to veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību (ambulatoros, stacionāros pakalpojumus, kompensējamos medikamentus), kas šobrīd nav nodrošināti pietiekamā apmērā un ko iedzīvotāji nevar savlaicīgi saņemt rindu un citu iemeslu dēļ. Būtiskāka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana, tajā skaitā pakalpojumu groza paplašināšana (jaunu pakalpojumu apmaksa) ir iespējama līdz ar papildu finansējuma nodrošinājumu. „Vēršam uzmanību, ka šobrīd finansējums veselības nozarei Latvijā ir viens no zemākajiem salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kas arī ir par iemeslu mazākam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozam,” pauž Šneiders.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām minimāli nepieciešamais finansējuma apmērs kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanai ir 12 % no valsts kopējiem budžeta izdevumiem (Latvijā 9,8%).

Kamēr valdības labā griba kopā ar nodokļu maksātāju naudu iestrēgusi birokrātijas un likumdošanas kambaros, Austrim, tāpat kā daudziem citiem, palīgā steidz sabiedrība un interneta ziedojumu portāls Ziedot.lv. Palīdzēt puisim savākt naudu neatliekamajai operācijai iespējams

šeit

.