Kāda būs vasara? Sinoptiķis stāsta, kā patiesībā top laika prognozes

Tikko aizvadīti vieni no vēsākajiem Līgo svētkiem novērojumu vēsturē un arī jūnija pēdējās dienas nebūs no tām siltākajām, Kasjauns.lv teica Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.

„Kopumā vēl tuvākajā laikā būs diezgan vēss laiks, jūnija beigās naktī uz augsnes pat iespējamas salnas. Tuvākajās dienās maksimālā gaisa temperatūra dienā būs +22 grādi, un pie tam arī tikai valsts dienvidu rajonos. Naktis arvien būs vēsas, + 6… + 13 grādi. Kopumā gaidāmas diezgan zemas gaisa temperatūras,” teic Vīksna.

Ārkārtēji karsta vasara nav gaidāma

Daudzi dabas vērotāji un citi laika pareģi jau ziemā paredzēja, ka šī vasara būšot ekstrēmi karsta. Tomēr līdz šim par to nekas neliecina, vien jūnija sākumā kādu nedēļu Latvijā valdīja neierasti karsts laiks, pēc kura sākās visnotaļ vēss un bija no skapja ārā jāvelk rudens jakas. Te jāpiebilst, ka sinoptiķi gan nav solījuši anormāli karstu laiku, vismaz ne oficiāli. Vīksna saka:

„Ja skatāmies uz jūlija, augusta prognozēm, tad nevar teikt, ka gaidāma karsta vasara. Nav pamata apgalvot, ka gaidāms ārkārtējs karstums, par kuru stāstījuši atsevišķi dabas vērotāji un laika pareģi. Prognozējams, ka jūlijā, augustā vidējā gaisa temperatūra varētu būt pāris grādu virs normas, bet ir jāsaprot, kā šīs prognozes interpretēt. Iespējams, ka divas trešdaļas mēneša būs vēss un lietains, bet pēdējā trešdaļā – ekstremāli karsts un saulains. Prognoze būs attaisnojusies, bet cilvēki būs neapmierināti.

Mēs, kā kompetenta iestāde nevaram atļauties teikt – ņemiet atvaļinājumu jūlijā, jo būs karsts un saulains laiks, bet Ziemassvētki būs sniegiem bagāti.”

Laika prognozes tādā formā, kā mēs tās esam pieraduši lasīt presē, tiek publicētas tikai kopš 1861. gada, kad, ja tā varētu teikt, kāds uzdrošinājās tās "uzlikt uz papīra". Līdz tam cilvēki, iespējams, savās vēlmēs bija pieticīgāki un apmierinājās ar saviem dabas vērojumiem. Tātad ir pagājuši jau 150 gadi kopš avīzēs sāka publicēt detalizētas sinoptiķu prognozes, bet sinoptiķi jau izpelnījušies ne mazums pārmetumus – viņi sola ne tādu laiku, kā mums gribētos, un viņu prognozes arī ir pārāk kļūdainas.

Vīksna gan saka, ka LVĢMC prognozes tuvākajām dienām ir samērā precīzas. Centrs plašākai sabiedrībai publisko detalizētu laika prognozi tikai tuvākajām trim dienām un tā esot visnotaļ precīza – pirmajai dienai tā ir precīza par 94%, otrajai – par 93%, bet trešajai – par 91%.

Par to, pēc kādiem principiem tiek sastādītas laika prognozes Vīksna teic: „Visa pamatā ir skaitliskie modeļi. Vienkāršoti runājot, superdatori, kas uz matemātiskos modeļu pamata rēķina gaidāmās izmaiņas atmosfērā. Tas savukārt ir jēlmateriāls, uz kura pamata sinoptiķis gatavo oficiālās prognozes.

Lielo centru, kas prognozes gatavo mēnesim vai trim mēnešiem uz priekšu, pasaulē nav pārāk daudz. Eiropā tās pamatā gatavo Eiropas Vidējā termiņa laika prognožu centrs Lielbritānijā, no kura LVĢMC iegūst prognostisko informāciju, no kurām vairums Eiropas meteodienestu gatavo savas prognozes. Šāda centra, šo superdatoru, uzturēšana ir ļoti dārgs pasākums.

Prognozes pamatā ir novērojumu dati. Tāpēc visas pasaules valstis nepārtraukti apmainās ar novērojumu informāciju reizi trijās, nereti arī reizi stundā. Mūsdienās svarīgu informāciju sniedz arī meteoroloģiskie satelīti. Visa šī informācija tiek centralizēti sūtīta uz lielajiem skaitļošanas centriem, kuri savukārt rēķina un prognozē gaisa temperatūru, mitrumu, mākoņu un nokrišņu daudzumu.

Sinoptiķim, lai viņš spētu uzrakstīt tekstiņu: „būs mākoņains, brīžiem skaidrosies, tur un tur līs”, nepieciešams izskatīt vairāk nekā 30 dažādos atmosfēras slāņos. Laika prognozēšana ir sarežģīta lieta.”

Laika prognoze nav fakts, bet gan scenārijs

Kā sinoptiķi attiecas pret dažādiem dabas vērotājiem, pūšļotājiem un pareģiem, kuri laika apstākļu noteikšanai izmanto nevis superdatorus, bet gan novērojumus dabā – puķu ziedēšanas laiku, gājputnu atlidošanas laiku un tamlīdzīgi? Vīksna priecājas, ka ir tādi cilvēki, kas rūpīgi novēro dabu, bet piebilst, ka daudzii atzīst, ka „prognozēt laiku pēc dabas procesiem ir diezgan neiespējami”.

Vienlaikus viņš arī atzīst, ka ilgtermiņa prognozes nevienam labi nepadodas – ne dabas vērotājiem, ne tiem pētniekiem, kas prognozes izskaitļo ar datoru palīdzību. Viņš ir gatavs uzņemties mēneša prognozi sastādīt, piemēram, Sahāras tuksnesim, bet vairumam pasaules reģionu to izdarīt ir diezgan sarežģīti, tostarp arī Latvijai.

Sinoptiķi visā pasaulē cenšas pēc iespējas precīzāk cenšas noteikt laika apstākļus. „Tomēr prognoze nav fakts, bet gan iespējamais scenārijs, kā attīstīsies laika apstākļi,” rezumē sinoptiķis.