Protestējošas kravas automašīnas bloķē satiksmi Rīgas centrā. FOTO

Rīgas domes Satiksmes vadības centra speciālisti pastāstīja, ka 11.novembra krastmalu šodien pārpludinājis neparasti liels daudzums kravas automašīnu, kas aizņēmušas divas joslas katrā virzienā. Tā kā kravas transports kustas lēnāk un aizņem vairāk vietas, satiksme praktiski bijusi bloķēta.

Ap plkst.13.30 satiksme nedaudz izkustējusies un kravas automašīnu plūsmā redzamas arī vieglās automašīnas.

Satiksmes vadības centra speciālisti norāda, ka sastrēgumiem pilsētas centrā šodien ir iespējami arī citi cēloņi - satiksmi lēnāku padara gan lietavu laikā izveidojušās peļķes, gan amatpersonu vizīšu dēļ noteiktie satiksmes ierobežojumi, tomēr speciālisti atzīst, ka vienlaicīgi tik lielā skaitā parasti kravas automašīnas Rīgas centrā nav novērojamas.

Kā ziņots, starptautisko un vietējo kravu pārvadāšanas uzņēmumi šodien plkst.12 pulcējās 11.novembra krastmalā, pie Rīgas pils, lai izteiktu savu sašutumu par "steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa" iekasēšanas sākšanu, informēja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas un SIA "Taka" pilnvarotais pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Nozares pārstāvji uzsver, ka nodokļu sloga palielināšana apdraud nozares uzņēmumu pastāvēšanu un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto var palikt bez iztikas. Protesta pasākuma mērķis ir uzrunāt sabiedrību un valsts varu.

Eirovinjete kravu autopārvadātājiem rada papildu izdevumus, kas rada maksātnespējas draudus. Patlaban starptautiskajā pārvadājumu tirgū jūtamas Ukrainas un Krievijas politiskās krīzes sekas, Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju ietekme, turklāt Krievijas rubļa kursa kritums radījis apsīkumu, tāpēc šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 000 cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs, bažījas kravu pārvadātāji.

Lai saglabātu nozares konkurētspēju, kravu pārvadātāji joprojām valdībai lūdz atcelt eirovinjetes ieviešanu vai atlikt to līdz 2016.gadam. Tāpat uzņēmēji lūdz valdībai kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vērsties pie komercbankām, lai ar savu autoritāti un rīcībā esošajiem līdzekļiem panāktu, ka tās rēķinās ar kravu pārvadātāju nozares šābrīža "force majeure" un restrukturizē noslēgtos kredītlīgumus, īstenojot pašu dotos solījumus būt pretimnākošām saviem klientiem krīzes brīžos.

Tāpat pārvadātāji aicina izvērtēt pašreizējo fiskālo slogu transporta pakalpojumu uzņēmumiem un izstrādāt samērīgāku nodokļu politiku, veicinot abpusēju sadarbību nodokļu nomaksas un atmaksas jautājumos, kā arī mudina piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, lai modernizētu uzņēmumu valdījumā esošos transportlīdzekļu apkalpes būves - stāvvietas, garāžas, servisa telpas.

Kā ziņots, no otrdienas, 2014.gada 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums. Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģiskās klases, tās diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma - viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads.

Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikti tie valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama minētā nodeva. Ieņēmumus no nodevas plānots novirzīt autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.

Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka šī nodeva neattieksies uz vieglajiem automobiļiem un autobusiem.