Vectētiņš Devons, bruņas un simfonija. Mūziķis Andris Sējāns

Tomēr tā nav nekāda pasaciņa – visi fakti ir īsti un pierādīti. Kā saka pats mūziķis, tā ir emocionalizēta zinātne, ko ik gadu radošā sadarbībā ar biologiem, ģeologiem, arheologiem un citu disciplīnu zinātniekiem stāsta „Dabas koncertzāles” komanda ar tās idejas autoru Ingus Ulmani priekšgalā.

Šogad „Dabas koncertzāle” ir viens no „Rīga 2014” partnerpilsētas Siguldas programmas pasākumiem, un 9. augustā no plkst. 17.00 tā notiks Gaujas senlejas Gaisa balonu pļavā.

Andra Sējāna un „Dabas koncertzāles” sadarbība sākusies aptuveni pirms četriem gadiem. Uzaicinājums nācis no idejas autora un tradīcijas iedibinātāja Ingus Ulmaņa. Kā smejas Andris, viņš nav kā bruņuzivs – domā uz priekšu un ir gatavs jauniem meklējumiem. Mūziķu skaits, kas iesaistīti „Dabas koncertzāles” radīšanā, nav galīgs un slēgts. „Kamēr kaut ko varu dot projektam, tikmēr esmu tajā…, kad vairs nevarēs, tad nebūs,” smejas A. Sējāns.

Šogad „Dabas koncertzāle” mājvietu atradusi ainaviskajā Gaujas senlejā – vietā, kas līdzīgi kā bruņuzivs savus gleznainos krastus un smilšakmens atsegumus veidojusi pirms 400 miljoniem gadu. Vietā, kur dabas pētnieki joprojām atrod kaula bruņu atliekas un citas liecības par bruņuzivs eksistenci, 9. augustā zinātne, mūzika un vizuālā māksla stāstīs šo cilvēka prātam grūti aptveramā vecuma stāstu. Notiks 20 dažādas laboratorijas un nakts koncerts, ko papildinās režisora Roberta Rubīna veidotās videoprojekcijas.

Taisnības labad gan jāsaka, ka katru gadu „Dabas koncertzāle” top atšķirīga. Tieši tik dažāda, cik dažādi ir tās galvenie varoņi. Tāpēc katru gadu top atšķirīga mūzika un arī piegājiens, kā tiek veidotas videoprojekcijas un režija. Šajā gadā ir piesaistīts arhitekts, skatuves dizaina veidotājs Didzis Jaunzems, kas ir vēl viens jaunums šā gada „Dabas koncertzāles” komandā,” stāsta Andris Sējāns.

„Visam tam, kas iepriekšējos gados ir bijusi „Dabas koncertzāle”, līdzdarbosies, nu…, es neteiktu pilna sastāva simfoniskais orķestris, bet tomēr apjomīgs mūziķu kolektīvs – simfoniskā orķestra kamersastāvs, 20 profesionāli mūziķi.” Šim nolūkam top arī īpaša, arhitekta veidota skatuves būve, kur atradīsies vieta gan „Devona orķestrim”, gan pārējiem māksliniekiem, bet tā iekļausies kopējā dabas ainavā.

Vispirms bijusi ideja par orķestri, tikai tad nākusi vieta un apjausma par to, ka šis būs viens no kultūras gada pasākumiem. „Kad plānojām, netiku aizdomājies līdz tam, ka ne tikai Rīga un Ūmeo ir Eiropas kultūras galvaspilsētas, bet arī Sigulda ir kopā ar Rīgu šā goda dalīšanā. Iepriekš arī vietas, kur notikuši „Dabas koncertzāles” pasākumi, nav bijušas tik plašas, lai tur izvietotu orķestri. Šoreiz tā ir pļava, un var izvērsties uz visām pusēm.”

„Tad, kad izvēlēsimies par galveno varoni, piemēram, sienāzīti, tad arī varētu būt milzīgi liela pļava un milzīgs, tūkstošgalvains vijolnieku orķestris, un visi tik čīgā, čīgā. Klau, bet laba ideja [smejas – red.]!”

„Šā gada varonis ir zvaigžņotās zvīņās tērptā bruņuzivs (Asterolepis ornata), kas Devona laikmetā bija viena no pamanāmākajām dzīvajām būtnēm.

Tas ir kaut kas cilvēka prātam neaptverams…, lai gan, pieņemu, ka ir vēl neaptveramākas lietas [smejas – red.].”

Sagatavošanās „Dabas koncertzālei” notika jau labu laiku iepriekš; tikšanās ar zinātniekiem, lekcijas, referāti – tā ir neatņemama procesa sastāvdaļa, tāpēc Andris Sējāns par simtiem miljonu gadu seno būtni zina stāstīt kā par iepriekšējā dienā sastaptu paziņu:

„Devona laikmetā noteicošā bija ūdens pasaule, īstā dzīve bija dzelmē. Bet daba savā attīstībā un ritējumā visu laiku ir eksperimentējusi ar dzīvajām radībiņām un klimatu, kas allaž nesis sev līdzi gan kaut kā iznīkšanu, gan kaut kā jauna rašanos. Tā arī bruņuzivs Devona laikmeta beigās ņēma savu galu, jo progresam tomēr īsti līdzi netika. Tas, kas no sākuma dabai bija licies „baigi” forši, – smagnējas bruņas, kas pasargās no daudziem ienaidniekiem, beigu beigās izrādījās nevajadzīgas, zivs bija neveikla un nespējīga doties tālāk attīstības ceļā. Tā mūsu stāstā ienāk arī bišķiņ traģikas.”

„Toties vectētiņš Devons, kā mēs viņu mīļi dēvējam, visādi eksperimentēja – te viena veida ekstremitātes, te cita, tad: eh, nē, nederēs, lai nav vispār; tad bruņas, tad tomēr nē, vai... re, tā zivs, kas jau sāk pa pusei līdzinieties abiniekam! Tā tās radības Devona laikmeta beigu daļā jau sāka līst ārā uz sauszemes. Vectētiņš Devons saprata, ka sauszeme ir „štelle”, un pamazām sāk radīt visu to, kam būs turpmāk augt uz zemes.”

„Ja iedomājamies pasaules karti un kontinentus, tad tajā laikā tie zemes laukumi bija citādāk sabīdījušies un mēs atradāmies pavisam, pavisam siltās zemēs – gandrīz uz ekvatora. +36 grādi, kas te tagad valda, ir pašā laikā,” smejas mūziķis.

„Vispār jaunu „Dabas koncertzāles” varoni var ieraudzīt jebkur. Kaut vai šeit, sēžot un paskatoties zālē – te jau ir kādi 100 varoņi. Un mēs visu laiku viņus bradājam [smejas – red.].” Tomēr šī privilēģija – noteikt, kam tiks veltīta nākamā „Dabas koncertzāles” tēma, – pieder zinātniekiem. No viņu puses nāk ieteikumi un idejas par Latvijas dabas un ģeoloģijas unikālajām vērtībām.

Pasākuma norises vietas – Siguldas Gaisa balonu pļavas karti – visērtāk meklēt tīmekļa vietnē www.dabaskoncerts.lv . Andris arī iesaka, ka noteikti vajag piedomāt par faktu, ka 9. augustā no plkst. 15.00 Gaujas senlejā būs slēgti vairāki autoceļi, tostarp tilts pār Gauju.

„Dabas koncertzāles” popularitāte beidzamos gados stipri augusi, gaidāms, ka Siguldā pasākums varētu pulcēt īpaši lielu skaitu dabas, zinātnes un mūzikas interesentu. Vai kādreiz varētu pienākt brīdis, kad „Dabas koncertzāles” veidotāji saka: stop, ir sasniegts kaut kāds klausītāju skaita limits? Andris Sējāns teic, ka nē, diez vai mākslīgi limiti tiks ieviesti un apkārt celta sēta. Īstā klausītāju un fanu „dabīgā atlase” vērojama tajos gados, kad izvēlētais varonis „dzīvo” tālāk no galvaspilsētas.

„Piemēram, aizpagājušajā gadā bijām Leišmalē, Demenē, kur stāstījām stāstu par sarkano ugunskrupi. Tik un tā bija atbraukuši gana daudz cilvēku. Turklāt vakara krēslā, nakts tumsā un dabā zem klajas debess tā intimitāte un personiskums nav atkarīgs no tā, vai pusotru metru tālāk sēž cits cilvēks. Galvenais ir būt visiem vienotā garastāvoklī un attieksmē pret notiekošo un dabu, kas ir vienmēr laba.”

Andris Sējāns pats ir no Jūrmalas, bet par šā gada „Dabas koncertzāles” norises vietu, Latvijas tūrisma zelta klasiku Siguldu, saka – veiksmes stāsts. Galvenokārt tāpēc, ka siguldieši par visiem savas pilsētas labumiem prot ieinteresēt un aizraut.

„Tā ir lieta, no kā arī citām pilsētām derētu ņemt piemēru. Kā viņi prot par sevi labi runāt un sevi pasniegt! Kaismīgākie „Twitter” lietotāji jau varbūt arī ievērojuši, ka par Siguldu tiek runātas tikai labas lietas. Un tas taču ir patiešām forši, ka tik daudzi cilvēki par vienu pilsētu var pateikt tik daudz pozitīva, un tas ir spēks, kas virza uz priekšu.”