Valsts kanceleja pabeigusi darbu pie jaunā Valsts dienesta likuma

Nepieciešamība pēc jauna likuma izstrādāšanas radusies, jo pašreizējais Valsts civildienesta likums ir spēkā jau vairāk nekā 10 gadus - kopš 2001.gada 1.janvāra. Šo gadu laikā ir gan mainītas likuma normas, gan arī attīstījusies prakse likuma normu piemērošanā, skaidro Valsts kanceleja.

Jaunais likums paredz, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem turpmāk būs vienotas nodarbinātības attiecības - valsts dienesta attiecības. Jau šobrīd ir vienots tiesiskais regulējums ierēdņiem un darbiniekiem atlīdzības, kā arī darba izpildes novērtēšanas jomā. Izveidojot vienotas nodarbinātības attiecības tiešās pārvaldes iestādēs, tās vairs neregulēs divi dažādi likumi - Valsts civildienesta likums un Darba likums. Kā skaidro likuma autori, iespēja risināt arī jautājumu par vienotu disciplināratbildību ierēdņiem un darbiniekiem. Patlaban darbiniekiem var piemērot tikai divus disciplinārsodus - piezīmi vai rājienu.

Pēc likuma stāšanās spēkā notiks atklāti pretendentu konkursi uz vakantajiem amatiem. Patlaban atklāti pretendentu konkursi tiek rīkoti tikai uz ierēdņu amatiem. Turpmāk šādi konkursi tiks rīkoti arī uz darbinieku amatiem.

Kā trešais jaunums ir motivācijas sistēmas un profesionālās pilnveides pasākumu sistēmas pilnveidošana. Valsts kanceleja plāno izveidot bezmaksas mācību programmu jaunajiem ierēdņiem un augstākā līmeņa ierēdņiem, kā arī talantu vadības sistēmu. Tikšot arī paplašinātas iespējas rīkot iekšējos konkursus valsts pārvaldē, lai veicinātu valsts pārvaldes ekspertu attīstību. Tāpat jaunais regulējums paplašinās rotācijas iespējas gan resorā, gan arī pārceļot darbinieku uz laiku kādā attiecīgajā pašvaldības iestādē. Tikpat labi valsts pārvaldē nodarbinātie uz noteiktu laika periodu var tikt nodarbināti privātajā sektorā kompetences paaugstināšanai. Mobilitāte ir iespējama arī pretējā virzienā, proti, uz noteiktu laiku piesaistot privātā sektora ekspertus un ekspertus no citām publiskās pārvaldes iestādēm konkrētu jautājumu izpētei valsts pārvaldē, piebilst Valsts kanceleja.

Līdz ar jauno likumu ir paredzēts arī ieviest mediācijas pakalpojumu dienesta attiecībās, piedāvājot iespēju pusēm rast mierizlīgumu valsts dienesta strīdus jautājumos. Patlaban valsts civildienesta strīdus administratīvā procesa kārtībā ministriju un citu iestāžu ierēdņiem ir iespējams risināt tikai tiesas procesā. Tomēr, ņemot vērā, ka tiesas procesi ir ilgstoši un strīdi parasti ir par iekšējiem jautājumiem, vēlamāk būtu ieviest mediācijas pakalpojumu. Plānots, ka mediācijas funkciju nodrošinās sertificēti mediatori, kuru sniegtie pakalpojumi tiks iepirkti ārpakalpojumā.

Turpmāk iestādes vadītāja darbības termiņš būs septiņi gadi. Pēc šī termiņa beigām būtu vēlama iestādes vadītāja pārcelšana citā amatā, ja persona to atbalsta. Šāds termiņš ir optimāls, lai iestādes vadītājs varētu pilnvērtīgi iepazīt iestādes līdzšinējo praksi, konstatēt, kādi ir veicamie uzlabojumi, un veikt reformas un lai būtu objektīvi novērtējami šo reformu ieguvumi un nepilnības.

Lai stiprinātu ideju par valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju un ierēdņu piederību valsts pārvaldei, jaunie ierēdņi turpmāk savu ierēdņa solījumu nodos Ministru prezidentam.

Lai nodrošinātu pakāpenisku dienesta tiesisko attiecību ieviešanu, valsts dienesta attiecības tiek ieviestas pakāpeniski līdz 2016.gada 1.jūlijam. Pēc 2016.gada 1.jūlija valsts dienesta attiecības tiek ieviestas attiecībā uz to nodarbināto grupu, kuri atrodas ilgstošā prombūtnē un kurus nav iespējams brīdināt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu atbilstoši Darba likumam.

Saskaņā ar Valsts kancelejas rīcībā esošo informāciju šā gada aprīlī valsts pārvaldē bija nodarbināti 17 340 darbinieki.

LETA