Ekonomiste: "Strādājošo cilvēku pirktspēja atgriezusies pirmskrīzes līmenī"
Lai gan patlaban iedzīvotāju ienākumi un noguldījumi turpina augt, tēriņi vērtējami kā piesardzīgi, tomēr kopumā strādājošo pirktspēja atgriezusies pirmskrīzes līmenī, komentējot jaunākos datus par darba samaksu Latvijā, norāda kādas bankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
"Alga "uz rokas", ņemot vērā visai nelielo cenu kāpumu, otrajā ceturksnī bija par 7,6% lielāka nekā gadu iepriekš. Kopumā nu jau var teikt, ka strādājošo pirktspēja ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī - vidējā neto alga ir vien par 0,7% mazāka nekā vēsturiskais maksimums 2008.gada ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā arī cenu kāpumu šajā periodā," sacīja ekonomiste.
Viņa norādīja, ka šogad strādājošo pirktspēja ir augusi straujāk nekā bruto alga, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā.
"Jāsaka, ka iedzīvotāji nesteidzas iztērēt visu ienākumu kāpumu. Arī nodarbinātības kāpums šogad ir bijis ļoti vājš. Var redzēt, ka mājsaimniecību depozīti turpina augt - jūlijā mājsaimniecības banku kontos ir turējušas par 13% vairāk finanšu nekā pirms gada," norādīja Strašuna.
Viņa arī prognozēja - ņemot vērā pastāvošo ģeopolitisko nenoteiktību, visticamāk, uzņēmumi būs piesardzīgi, gan paaugstinot algas, gan pieņemot jaunus darbiniekus šī gada otrajā pusē. Tādējādi arī iedzīvotāju tēriņi turpinās augt, bet ļoti mēreni.
"Tomēr pastāv inerce, līdz ar to, pateicoties jau notikušam algu kāpumam, iedzīvotāju ienākumi šogad būs lielāki nekā pirms gada. Arī pirktspēja būs augstāka, jo patēriņa cenu kāpums ir ļoti vājš," rezumēja ekonomiste.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā, salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, pieauga par 6,4% no 716 eiro līdz 762 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk - par 7,2% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 5,3%. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā 2014.gada otrajā ceturksnī bija 736 eiro, bet sabiedriskajā - 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,7% no 698 eiro līdz 738 eiro.
CSP norāda, ka joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un tirdzniecībā.
LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA
