Kaķu barotāji pārvērš rīdzinieku pagalmus savdabīgā patversmē. FOTO

Diskomfortu rada ne vien pagalmu apkārtne, kur pie kāpņu telpas ārdurvīm izlikti vairāki trauciņi kaķu barošanai, ēdiena palieku izraisītā smaka un noplukušo kaķu izskats, bet iedzīvotājos rodas bailes, ka mazi bērni, spēlējoties pagalmā, kaķus glauda, ņem rokās, tādejādi iedzīvojoties dažādās infekciju slimībās. Diemžēl jau tā lielo klaiņojošo dzīvnieku skaitu ierobežot neizdodas, pateicoties kaķu ēdinātājiem, kuri, gribot par dzīvnieciņiem parūpēties, veicina kaķu vairošanos un pulcēšanos konkrētās vietās, pie konkrētiem māju pagalmiem. Vēl aktuālāka kaķu problēma kļūs ziemā, kad kaķēni slēpjas no aukstuma namu kāpņu telpās vai pagrabos.

Ēdiena paliekas pa visu pagalmu, neciešama smaka kāpņu telpā

Šāda aina ik dienu paveras daudzos Rīgas un citu Latvijas pilsētu daudzdzīvokļu māju pagalmos. Kā stāsta Avotu ielas iedzīvotāja Anita, kaķu barošana, ko ik dienas dara viņas kaimiņiene - pavecāka vientuļa dāma, ir kļuvusi nekontrolējama. „Kaķi sētā ir visu laiku, viņi gan nepulcējas baros, bet vairākas reizes dienā pagalmā pamanu arvien jaunus kaķus. Nepatīkami sākusi ost pat kāpņu telpa, caur kuru vairs nevar iziet, neaizspiežot degunu. Sētā mētājas ēdiena paliekas. Ziemā šie kaķi vairojas pagrabā un sildās kāpņu telpā. Mans dēls, kuram ir tikai seši gadi, vairākkārt jautājis, vai kaķīšus varam paņemt pie sevis mājās. Bail pat iedomāties, ka viņš šos dzīvnieciņus glauda un ņem rokās, kamēr rotaļājas pagalmā ar pārējiem bērniem. Daudziem kaķēniem ārējais izskats neliecina par labu veselības stāvokli. Esmu zvanījusi uz vairākām patversmēm, lai kaķus savāc, bet tajās tos neņemot. Viss esot pilns, un ar sētā klejojošu kaķu baru patversmei neesot jānodarbojas. Šis jautājums jārisina pilsētas pašvaldībai.”

Lai kaķus sterilizētu par domes līdzekļiem, rindā jāgaida 2 gadus

Par klaiņojošiem dzīvniekiem ir atbildīga katras pilsētas pašvaldība. Rīgā bezsaimnieku kaķu jautājumu risina Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Sazinoties ar departamenta direktora vietnieku, pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu, izdodas noskaidrot, ka kaķu problēma Rīgā ir, bet to veiksmīgi risina, kaķus sterilizējot. Kļaviņš stāsta, ka kaķi savairojušies tieši cilvēku darbības dēļ, jo daudzos namos ir kāds, kas kaķus baro. Viņš uzsver, ka pārsvarā gan novēroti kaķu barotāji, kuri nevienam netraucē, un kaķu barošanas vietu uztur tīru, taču biežāk runā par tiem, kas „krīt acīs – kaķu izvazātās ēdienu paliekas nesavācot, kā rezultātā arī rodas smaka”. Kļaviņš gan teic, ka ar šādiem kaķu barotājiem tiekot strādāts, cenšoties tos izglītot.

„Kaķi ir tieši tāda pati apsaimniekošanas problēma kā atkritumu izvešana vai tīrības uzturēšana pagalmā, līdz ar to ēkām, kurām ir labs apsaimniekotājs, ar kaķu baru pagalmā nav jāsaskaras. Pirms daudziem gadiem Rīgā klaiņojošu kaķu problēmu risināja, tos noķerot un aizvedot uz gāzes kameru, kur kaķi tika nonāvēti, taču tagad jau vairākus gadus no pašvaldības budžeta tiek piešķirti līdzekļi kaķu sterilizācijai. Kaķus savāc, aizved uz klīniku, sterilizē un atved atpakaļ uz vietu, kur tie tikuši savākti.”

Kļaviņš stāsta, ka ar atvēlētajiem līdzekļiem nepietiekot – tie izbeidzas jau gada pirmajā pusē, tāpēc cilvēkiem, kuriem kaķu bars mājas pagalmā traucē, iesaka tos vest sterilizēt pašiem. „Šis būtībā ir ekskluzīvs pakalpojums. Līdzekļi ir mazi, tāpēc, ja cilvēki negrib gaidīt, paši var iesaistīties problēmas risināšanā, kaķus vedot sterilizēt par saviem līdzekļiem. Ja tomēr savu naudu negribas ziedot, var gaidīt rindā, lai kaķu sterilizāciju veiktu par Rīgas domes līdzekļiem. Jāatzīst, rindā nāksies gaidīt aptuveni divus gadus, jo līdzekļi nav tik lieli, lai nekavējoties sterilizētu visus bezsaimnieku kaķus. Šādā gadījumā mājas iedzīvotājam ir jāvēršas ar iesniegumu Mājokļu un vides departamentā.”

Aizslēgt pagrabus, ļaujot kaķiem nosalt – nežēlība pret dzīvniekiem

Kļaviņš atzīst, ka sevišķi daudz kaķu ir māju pagrabos ziemā, bet to var vērtēt divējādi – viens, ka kaķi pagrabā ir vesels bars un varbūt traucē kādu iedzīvotāju, otrs, kaķi pagrabos sildās, lai nenosaltu, un ir tikai pozitīvi vērtējams, ja nama apsaimniekotājs šīs pagraba ieejas nenoslēdz, tādejādi palīdzot dzīvnieciņiem nenosalt. „Mēs principā neveicam sterilizāciju to pagalmu kaķiem, kuru apsaimniekotāji ziemā noslēdz pagrabu ieejas. Tad iztērētājiem līdzekļiem nav jēgas, jo kaķi tāpat tiek nolemti nosalšanai,” teic Kļaviņš.

Arī patversmēs šiem kaķiem nav vietas, un ne jau tāpēc, ka tās būtu pārpildītas, bet gan, lai nemocītu dzīvniekus. Kļaviņš stāsta, ka Rīgā patlaban darbojas piecas dzīvnieku patversmes, bet tajās nogādā pārsvarā tādus dzīvniekus, kurus pametuši saimnieki. Kaķiem, kas raduši dzīvot pagalmos, guļot pagrabos un ēdienu meklējot atkritumu tvertnēs, patversme būtu lielas mocības. „Kaķis, kas dzimis brīvā vidē, patversmē nedzīvos. Tās būs mocības un stress dzīvnieciņam, jo tā nav viņa ierastā vide,” apstiprina Kļaviņš.

Rīgas dome kaķu sterilizēšanai 2013. gadā atvēlējusi 42 049 eiro, bet 2014. gadā 42 116 eiro. Programmas ietvaros pērn tika sterilizēti 1079 kaķu. Vidēji viena bezsaimnieka kaķa sterilizācija izmaksā ap 29 eiro, liecina Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta rīcībā esošā informācija.

Uztraukums par to, ka, pieskaroties kaķim, kurš cieš no kādas infekcijas slimības, var iedzīvoties veselības problēmās, esot lieks.

Kā stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš, kaķi var nodot slimības cilvēkiem, bet parasti gan tās nav iespējams iegūt, kaķim vien pieskaroties.

"Dažas kaķu slimības ir biežāk sastopamas, piemēram, kaķa skrāpējuma slimība, kas var izraisīt drudzi, taču lielā mērā citas slimības mūsu platuma grādiem nav raksturīgas. Bieži pieminētā toksoplazmoze ir slimība, kuru var iegūt no kaķiem, bet tikpat labi tajā var iedzīvoties, ēdot neapstrādātu gaļu vai nemazgātus dārzeņus," skaidro Liepiņš.

Viņš uzsver, ka no kaķu izraisītajām infekciju slimībām sevi iespējams pasargāt, ievērojot pāris vienkāršus ieteikumus -

   * Rūpīgi mazgājiet rokas pēc saskarsmes ar kaķi

   * Izvairieties no kaķu skrāpējumiem un kodumiem

   * Ja kaķis ir iekodis vai ieskrāpējis, brūce jāskalo zem tekoša ūdens

   * Vakcinējiet kaķi pret trakumsērgu

Kasjauns.lv/ Foto: Anete Janševica, Evija Trifanova, Artūrs Kārkliņš, LETA