Mūsu valstij nav naudas Latvijas-Krievijas robežas nostiprināšanai. VIDEO
"Ar kontrabandu saistītie Latvijas iedzīvotāji ir viegli ietekmējami un šantažējami, tāpēc šīs personas ir piemērotas kandidatūras vervēšanai, tātad Krievijas specdienestus interesējošas informācijas iegūšanai," secināts Drošības policijas 2013.gada pārskatā.
Sabiedrība

Mūsu valstij nav naudas Latvijas-Krievijas robežas nostiprināšanai. VIDEO

Jauns.lv

Demarkācija jeb Latvijas-Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta, tam nepieciešami vairāki miljoni eiro, kuru iekšlietu sistēmai pašlaik nav, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Mūsu valstij nav naudas Latvijas-Krievijas robežas...

Pēdējos gados pieaug gan nelikumīgu robežas šķērsošanu, gan atklāto kontrabandistu skaits. Tieši kontrabandas apkarošana bija Igaunijas drošības policijas darbinieka Estona Kohvera operācijas mērķis, kad viņu aizturēja Krievijas specdienesti. Cilvēki, kas nodarbojas ar kontrabandu, ir arī Latvijas Drošības policijas (DP) uzmanības lokā. DP uzskata, ka Krievijas specdienesti izrāda operatīvu interesi par Latvijas iedzīvotājiem, kuri regulāri apmeklē šo valsti. Īpašu interesi izraisījušas personas, kuras iesaistītas akcīzes preču kontrabandā, norādīja "De facto".

"Ar kontrabandu saistītie Latvijas iedzīvotāji ir viegli ietekmējami un šantažējami, tāpēc šīs personas ir piemērotas kandidatūras vervēšanai, tātad Krievijas specdienestus interesējošas informācijas iegūšanai," secināts Drošības policijas 2013.gada pārskatā.

Raidījumā uzsvēra, ka Igaunijas gadījumam līdzīgs incidents Latvijā nebūtu iespējams – pirmām kārtām Igaunijas un Krievijas robežlīgums ir parakstīts šā gada sākumā un joprojām nav ratificēts, robežas iezīmēšanas process pat nav sākts. Uz kartes robežlīnija, protams, ir ievilkta. Taču dabā versijas par to, kur dažos posmos beidzas Igaunija un kur sākas Krievija, var atšķirties pat par vairākiem metriem.

Latvijā savukārt šovasar pabeigts divus gadus ilgs process - beidzot saliktas visas robežzīmes, un abu valstu teritorijas ir zināmas līdz pēdējam centimetram, taču demarkācija jeb Latvijas-Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta, uzsvēra LTV, norādot, ka jāsasniedz likumā noteikts nosacījums – atrodoties pie viena robežsstaba, otrs ir jāredz, bet pagaidām daudzās vietās skatu aizsedz koki un krūmi. Jāsagatavo arī precīzas kartes. Pēc ārlietu ministrijas aplēsēm, šīs process var ieilgt līdz pat 2016.gadam.

Drošības struktūrām nepietiek tikai zināt, kur tieši atrodas robežlīnija, bet jāspēj ātri gar to pārvietoties, pauda "De facto", atzīstot, ka trešā daļa no Latvijas-Krievijas robežas ir grūti izejama. To šķērso lielās upes, gravji un ieplakas. Ir posmi, kur pārvietoties var tikai sausajā laikā. Daudzviet nepieciešami pastāvīgi risinājumi – pamatīgi tilti, caurtekas, laipas. Iekšlietu ministrija jau izstrādājusi projektu un pieprasījusi aptuveni 15 miljonus eiro no valsts budžeta.

BNS/ Foto: Ivars Soikāns/ LETA / Video: LTV de Facto