Novembra beigās tiesa vērtēs lietu par Strīķes pazemināšanu amatā

Lietu vērtēs tiesnese Maira Griķe, kas vētīja arī Strīķes strīdu par viņas atbrīvošanu no amata.

Kā ziņots, Centra rajona tiesa 7.augustā ierosināja lietu pēc Strīķes pieteikuma par biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu pazemināt viņu amatā. Strīķes advokāte Ilona Jirgena aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka pieteikumā lūgts atcelt Streļčenoka lēmumu par pazemināšanu amatā, izbeigt atšķirīgu attieksmi un piedzīt morālā kaitējumu kompensāciju. Advokāte ar klienti vienojusies pagaidām kompensācijas summu publiski neatklāt.

Jau ziņots, ka Streļčenoks 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēnešalga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nebūs valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan 14.jūlijā apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša iepriekš apstiprināja, ka, izskatot ierosināto disciplinārlietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, birojs nolēma Strīķei piemērot pazemināšanu amatā. KNAB papildus apstiprina, ka iestāde ir saņēmusi dokumentus par pielaides piešķiršanu Strīķei. Pielaide ir uzskatāma par piešķirtu amatpersonai ar brīdi, kad šī amatpersona paraksta saistību rakstu un apliecinājumu par valsts noslēpuma neizpaušanu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesā 24.septembrī būs zināms spriedums Strīķes prasībā saistībā ar viņas atbrīvošanu no amata.

Pērn KNAB priekšnieks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu bijušo vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta tika izbeigta, bet otrajā viņai piemēroja rājienu, taču Strīķe to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura tiesvedību ir apturējusi, jo ir nepieciešams sagaidīt pilnu spriedumu atlaistās KNAB nodaļas vadītājas Ilzes Dravenieces lietā par disciplinārsodu - algas samazinājumu.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Strīķe pēc sprieduma varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Pēc atgriešanās KNAB priekšnieka vietnieces amatā pret Strīķi tika ierosināta vēl viena disciplinārlieta, kurā Streļčenoks viņai piemēroja rājienu. Arī šo disciplinārsodu viņa pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, un tiesa šo lietu vērtēs 10.novembrī.