Laukos brūk kolhozu laiku mājas, bet likums liedz vietvarām par tām parūpēties
Daudzas bijušās kolhozu mājas ir pustukšas, un neviens tās neapsaimnieko. Likums aizliedz vietvarām iecelt ēkām savu apsaimniekotāju, un tā ir kļuvusi par valstisku problēmu.
Sabiedrība

Laukos brūk kolhozu laiku mājas, bet likums liedz vietvarām par tām parūpēties

Jauns.lv

Desmitiem tūkstoši laucinieku vēl joprojām dzīvo padomju laikā uzbūvētajās kolhoza daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās kaut cik kārtībā uzturēja vietējās kopsaimniecības, bet tagad par tām nerūpējas neviens, vēsta žurnāla "Likums un Taisnība" jaunākais numurs.

Laukos brūk kolhozu laiku mājas, bet likums liedz ...

Liela daļa šo ēku stāv pustukšas – viena daļa iedzīvotāju pārcēlusies uz savām viensētām, bet otra devusies peļņā uz pilsētām vai ārzemēm. Līdz ar to šajās mājās dzīvojošie palikuši neapskaužamā situācijā: ne viņiem, ne pašvaldībām nav līdzekļu, lai pienācīgi uzturētu padomju laiku mantojumu. Kam jārūpējas par šīm brūkošajām mājām? Jāpiebilst arī, ka tajās dzīvo ne jau tie turīgākie ļaudis.

Ēka pamazām grūst

"Likuma un Taisnības" lasītājs Mārtiņš Grāvelsiņš raksta: “Dzīvoju astoņu dzīvokļu mājā Umurgā, otrajā stāvā. Zem manis, pirmajā stāvā, dzīvoklis jau septiņus gadus ir neapsaimniekots un neapkurināts, un tā saimnieks apgalvo, ka tas viņam netraucē. Mājai nav apsaimniekotāja. Pagājušā gada sākumā izsaucu būvinspekciju apsekot māju. Tā konstatēja, ka pamati sēžas, sienās ir spraugas – no 2 līdz 5 mm. Šoziem no astoņiem dzīvokļiem tikai četri ir apsaimniekoti. Nezinu, kur vērsties pēc palīdzības, ko darīt, jo māja pamazām brūk.

Vai pašvaldībai nav jānodrošina savs apsaimniekotājs, ja iedzīvotāji nevienojas par savu? Vai dzīvokļu īpašniekiem nav jāatbild par savu īpašumu, kuru neapsaimnieko – jo tas taču pasliktina kaimiņu dzīvokļu situāciju? Jau tagad divos dzīvokļos ir sasalis ūdens, kas būs vēlāk?”

Valstiska problēma

Limbažu novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede skaidro: “Runājot par konkrēto situāciju Umurgā, norādām, ka neapsaimniekotais un neapkurinātais dzīvoklis pieder privātpersonai. Pašvaldība ar dzīvokļa īpašnieku ir sazinājusies un piedāvājusi īpašumu atpirkt, lai izmantotu pašvaldības funkcijām, taču saņemts atteikums.

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā, bet 14. pantā noteikta atbildība. Saskaņā ar šo likumu dzīvokļa īpašniekam gan jārūpējas par visu māju kopumā, gan jāatbild par citiem radītajiem zaudējumiem. Attiecībā uz īpašniekiem, kas savus dzīvokļus reģistrējuši zemesgrāmatā, iespējama civilprasība, taču konkrētajā situācijā viens no dzīvokļiem ir privatizēts, taču īpašnieks nav to reģistrējis zemesgrāmatā.

Nesakārtotās īpašumtiesības ir valstiska problēma. Informāciju par nereģistrēto īpašumu problēmu visām pašvaldībām jau pieprasījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrija.

Pašvaldība pati nevar uzspiest apsaimniekotāju, jo šī nav pašvaldības ēka. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā savulaik bija normas par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, bet tās tika izslēgtas. Tagad šajā likumā ir noteikts, ka visa atbildība par mājas pārvaldīšanu gulstas uz tās īpašnieku. Dzīvokļu īpašniekiem pilnsapulcē ir jālemj par pārvaldīšanas līguma slēgšanu ar kādu apsaimniekotāju. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pantā ir izskaidrota dzīvokļu īpašnieku kopuma kompetence un lēmumu pieņemšanas nosacījumi.”

Pašvaldība vairs nevar uzspiest

Ar neapsaimniekotu padomju laikā celto kolhoza daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmu saskaras arī citur.

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots stāsta: “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma iepriekšējā redakcijā 21. pantā bija noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga iecelt norīkoto pārvaldnieku, ja mājas īpašnieks neveic obligātās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un ja tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi. Tomēr no 2014. gada 15. janvāra likumdevējs šo pantu ir izslēdzis.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka atbildību, proti – par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām viņš ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas īpašumā iemitinātās personas, ja kāds no viņiem pārkāpj normatīvo aktu prasības attiecībā ar dzīvokļa izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī apkārtējās vides kvalitātei. Prasību par dzīvokļa atsavināšanu likumā noteiktajos gadījumos var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks.”

Jārīkojas kopsapulcē

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Enija Kreicberga-Kapša iesaka: “Uz jautājumu, kā īpašniekam rīkoties, atbilde ir – sasaukt kopsapulci un lemt par mājas pārvaldīšanu. Tāpat kā citviet, arī Jelgavas novada pašvaldībā dažkārt tā ir problēma – cilvēku izpratne par kopīpašuma pārvaldīšanu, it īpaši bijušo kolhozu īpašumos, ir ļoti atšķirīga. Bieži vien cilvēki gaida, ka kāds atnāks un izdarīs. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir nevis laimes lācis, bet vien pakalpojumu sniedzējs, kas par viņu naudu ir gatavs sniegt pakalpojumu, veikt uzlabojumus, remontus, bet, protams, arī par savu darbu saņemt atlīdzību.

2013. un 2014. gadā Jelgavas novada pašvaldība organizēja iedzīvotāju sanāksmes, rosinot veidot māju pārvaldīšanas biedrības, lai kopā lemtu par namu apsaimniekošanu, uzkrājuma veidošanu un naudas izlietojumu mājas labiekārtošanai, apsaimniekošanas darbu veicēju. Tādā veidā cilvēki tika laikus rosināti uzņemties atbildību par daudzdzīvokļu namiem, kuros dzīvoja.”

Iepazīstoties ar situāciju, kādā nonācis Grāvelsiņš no Umurgas, Kreicberga-Kapša norāda: “Šāda situācija ir iespējama tad, ja dzīvokļi ir privatizēti par kolhozu pajām, un šajā gadījumā pašvaldība nav tiesīga lemt par pārvaldnieka iecelšanu. Dzīvokļa īpašnieku tiesības un pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašumu likumā, kas definē gan tiesības, gan pienākumus. Viens no ieteikumiem būtu vērsties ar prasību tiesā par zaudējumu segšanu pārējiem no īpašuma neapsaimniekošanas. Zinot, ka tas nav praktisks un reāls risinājums, jo, visticamāk, nav no kā šos līdzekļus piedzīt, risinājums būtu jāmeklē vietējā pašvaldībā, kas rūpēs par savu iedzīvotāju labklājību var iestāties ar netiešiem instrumentiem.”

Elmārs Barkāns/Foto: Aigars Hibneris