Kāpēc nogalināja Vecrīgas antikvariāta īpašnieci Valentīnu?
Vecrīgā pirmdien atrastā nogalinātā antikvariāta īpašniece Valentīna ir noslepkavota vismaz pirms nedēļas. Jau iepriekš Valentīna ir baidījusies no ļaunprāšiem un bieži sēdējusi antikvariātā aiz aizslēgtām durvīm un brīnījusies par saviem kolēģiem, kuri vieni paši saimnieko pa mākslas galerijām.
Valentīnas kolēģi nogalināto sievieti raksturo kā gaišu, laipnu un jauku cilvēku, kas vienmēr izvairījusies no konfliktiem, nav bijusi saistīta ar „tumšiem darījumiem”. Viņa bijusi zinoša savā jomā un iemantojusi gan kolēģu, gan klientu cieņu.
Nedēļu pēc slepkavības Valentīnu sāka meklēt māsa
Noslepkavoto Valentīnu atrada māsa vismaz nedēļu pēc viņas nāves. Māsa bija satraukusies, ka Valentīna jau vairākas dienas nebija atbildējusi uz telefona zvaniem. Valentīnas māte ir slima un nespēcīga, mīt Kauguros. Nogalinātās dēls dzīvo ārzemēs, bet vīrs liktenīgajās dienās bija izbraucis no valsts.
Jāteic, ka Valentīnas antikvariāta "Rarity shop" aizslēgtās durvis, iespējams, arī neizraisīja īpašu satraukumu klientu vidū, jo viņi zināja, ka Valentīna bieži vien, baidoties no ļaunprāšiem, telpās sēdēja ieslēgusies. Valentīna bija ieslēgta pati savā antikvariātā.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Dairis Anučins Kasjauns.lv teica, ka pašlaik vēl notiek izmeklēšana un nekādu oficiālu paziņojumu šai lietā nav. Viņš arī nemācēja teikt, kad slepkavība notikusi – pirmdien vai arī vairākas dienas iepriekš, viss noskaidrosies pēc ekspertīžu veikšanas. Tomēr, pēc Valentīnas kolēģu teiktā, viņas līķis antikvariātā varētu būt nogulējis vismaz nedēļu.
Antikvariāta saimniece baidījās un sēdēja aiz aizslēgtām durvīm
Kāds Valentīnas kolēģis Kasjauns.lv pastāstīja: „Viņa savā jomā strādāja ļoti ilgus gadus, bija ļoti gaišs un sirsnīgs cilvēks. Valentīna reizēm mani uzaicināja konsultēt par kādu gleznu, kas bija nonākusi viņas antikvariātā, uzaicināja uz kafiju. Galvenokārt antikvariātā tirgoja porcelāna traukus, gleznas, nelielas mēbeles.
Antikvariātā viņa strādāja viena pati un bieži vien drošības pēc ieslēdzās. Tad vajadzēja pieklauvēt, un viņa ielaida. Līdzās esošās mākslas galerijas saimniecei Inārai viņa bieži jautāja: kā viņai nav bail vienai pašai būt galerijā pie atvērtām durvīm? Ināra atbildēja: nu, ko darīt, ja nāks, tad nāks! Izrādījās, viss notika otrādi.
Mucenieku iela jau it kā ir pašā Vecrīgas centrā, bet tā no iecienītajām tūristu, skaļajām ielām ir diezgan nomaļus. Tas tāds Rīgas paradokss.”
Jāteic, ka antikvariāts, kurā saimniekoja Valentīna, tik tiešām atrodas nomaļus no Vecrīgas skaļajām ielām, kaut arī ir tikai dažus metrus no rosīgās Vaļņu ielas. Tikai zinātājs varēja atrast klusās Mucenieku ielas vārtrūmē ieslēpušos antikvariātu.
Vecrīgas antikvariātā atrod nogalinātu sievieti
„Viņa bija forša dāmīte”
Pāris mājas tālāk no antikvariāta atrodas mākslas galerija, kurā saimnieko Ināra. Viņa un Valentīna ir bijušas labas paziņas. Inārai pēc traģiskā gadījuma saņēmusi vairākus telefona zvanus ar jautājumu: „Vai tu vēl esi dzīva?”, jo zvanītājs īsti nebija sapratis, kurā mākslas salonā bija notikusi drausmīgā slepkavība. Tagad Ināra Kasjauns.lv stāsta:
„Valentīna bija forša sieviete, ļoti labi prata savu lietu, zinoša. Viņa sāka strādāt kā pārdevēja, bet pēc tam uzsāka savu biznesu. Jau kādus gadus divpadsmit viņa saimniekoja pa savu antikvariātu. Bija godprātīga, neviens nesūdzējās par viņas darbu vai antikvariātu. Viņa nešķiroja klientus, pret visiem bija laipna. Viņa mācēja sarunāties arī ar tantiņu, kura antikvariātam piedāvāja kādu bezvērtīgu lietu. Valentīnai bija 61 gads, bet viņa izskatījās ievērojami jaunāka. Vārdu sakot – forša dāmīte.
Protams, ļoti žēl, ka viņas vairs nav. Bieži aukstā laikā gāju pie viņas sildīties, jo antikvariātā bija siltāks nekā manā galerijā. Valentīna šausminājās, kā man nav bail vienai pie atvērtām durvīm sēdēt mākslas galerijā. Viņa baidījās un tādēļ bieži vien antikvariāta durvis slēdza ciet, antikvariātā varēja iekļūt piezvanot vai pieklauvējot.”
Slepkavības versijas. Bēru datums vēl nav zināms
Iespējams, ka ļaunprātis ir bijis Valentīnai pazīstams cilvēks, kuru viņa pati ielaidusi antikvariātā. Iespējams, slepkava pats iegājis antikvariāta telpās, jo tās durvis siltajā laikā bija plaši atvērtas. Tomēr, domājams, tas bijis cilvēks, kurš pazinis Valentīnu, kuru vēlāk ieslēdzis antikvariātā.
Valsts policija vien ziņo, ka sievietes līķis atrasts pirmdienas pēcpusdienā un viņas nāve iestājusies vardarbības rezultātā – no sistas brūces galvā. Nav zināms, vai viņa mirusi uzreiz pēc liktenīgā sitiena vai arī mirusi lēnā nāvē, jo savlaicīgi nav saņēmusi palīdzību. Viņa sitienu varējusi būt saņēmusi ar kādu no antikvariātā pārdošanai izliktiem priekšmetiem, jo tur pie durvīm atradušās smagas skulptūras. Tāpat noziedznieks jau iepriekš būtu varējis sarūpēt slepkavības ieroci.
Policijas pārstāvis Anučins teic, ka vismaz vizuāli nekas neliecināja, ka antikvariāts būtu bijis apzagts vai izdemolēts.
Jāuzsver, ka zaglim būtu jāzina, ko laupīt, jo antikvariātā bieži vien izliktā skaista, liela un vizuļojoša lieta ir daudzkārt lētāka, kā vizuāli necila un sīka figūriņa. Pastāv versija, ka slepkavības iemesls varētu būt cits, nevis antikvariāta apzagšana. Tomēr, visdrīzāk, tas ir materiālas dabas, jo, kā Kasjauns.lv uzzināja no neoficiāliem avotiem, pie nogalinātās sievietes varētu būt atradusies ievērojama naudas summa.
Pagaidām Valentīnas bēru datums vēl nav zināms, jo norit izmeklēšana un tiek veiktas līķa ekspertīzes.
Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis
