KNAB sāga: negroza spriedumu par Jutas Strīķes atjaunošanu amatā

Tiesa noteica sprieduma nekavējošu izpildi daļā par atjaunošanu amatā. Tāpat Strīķei noteica vidējās izpeļņas piedziņu 5278 eiro apmērā.

Pilns spriedums būs pieejams 8.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Strīķes advokāte Ilona Jirgena žurnālistiem pēc sprieduma pasludināšanas atzina, ka prieks ir liels, tomēr pašlaik rodas jaunas juridiskas kolīzijas, jo KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks ir pazeminājis Strīķi amatā, līdz ar to rodas jautājums, ko tagad darīt.

Tomēr advokāte norādīja, ka Strīķe vēl darbā neatgriezīsies, jo viņai ir nopietnas problēmas ar muguru un slimības lapa.

Savukārt KNAB pārstāve žurnālistiem komentārus nesniedza, norādot, ka viņa nav pilnvarota to darīt.

Pērn KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu bijušo vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta tika izbeigta, bet otrajā viņai piemēroja rājienu, taču Strīķe to pārsūdzējusi Centra rajona tiesā, kura tiesvedību ir apturējusi, jo ir nepieciešams sagaidīt pilnu spriedumu atlaistās KNAB nodaļas vadītājas Ilzes Dravenieces lietā par disciplinārsodu - algas samazinājumu.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Strīķe pēc sprieduma varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Pēc atgriešanās KNAB priekšnieka vietnieces amatā pret Strīķi tika ierosināta vēl viena disciplinārlieta, kurā Streļčenoks viņai piemēroja rājienu. Turklāt Streļčenoks 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos. Strīķe šo lēmumu pārsūdzēja, un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.novembrī vērtēs Strīķes sūdzību.

Jaunajā amatā Strīķei noteikta mēnešalga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nav valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan 14.jūlijā apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša iepriekš apstiprināja, ka, izskatot ierosināto disciplinārlietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, birojs nolēma Strīķei piemērot pazemināšanu amatā. KNAB papildus apstiprina, ka iestāde ir saņēmusi dokumentus par pielaides piešķiršanu Strīķei. Pielaide ir uzskatāma par piešķirtu amatpersonai ar brīdi, kad šī amatpersona paraksta saistību rakstu un apliecinājumu par valsts noslēpuma neizpaušanu.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA