Inguna Sudraba: "Lai baidās!"
Astoņu gadu laikā, kad es vadīju Valsts kontroli, nevienam nebija pārmetumu, ka, piemēram, esmu „Latvijas valstij bīstama”. Pat tās amatpersonas, kuru darbībā tika atklāti rupji pārkāpumi, tik tālu neaizdomājās un tikai taisnojās, ka ne tā saprasti, ka bijuši labi mērķi, ka nav ņemti vērā attaisnojoši apstākļi. Neviens neapstrīdēja to, ka man bija augstākā pielaide valsts noslēpumiem. Pat par tādu „nepatriotisku” soli kā revīziju kopā ar Krievijas Revīzijas palātu Rinkēviča kunga vadītā Ārlietu ministrija nevis nosodīja, bet izteica pateicību.
Stāvoklis strauji mainījās, kad es pieņēmu lēmumu iesaistīties politikā un partija „No sirds Latvijai” daudziem politikas veterāniem par pārsteigumu strauji kļuva populāra. Tas arī nozīmēja, ka dažam labam citam politiskajam spēkam atbalsts tikpat strauji sāka kristies. Lūk, tad sākās – histērisku, lielākoties veco partiju angažētu un zombētu personu komentāri sociālajos medijos, anonīmas avīzes, kas Gēbelsa iedibinātās tradīcijās biedēja ar „krievi nāk”, absurdi sižeti televīzijās, kurās aiz matiem pievilkta mana saistība ar kādām iestādēm vai personām.
Iespējams, ka nekā tāda nebūtu bijis, ja daži savos amatos aizsēdējušies politiķi nejauktu cēloņus ar sekām. „No sirds Latvijai” popularitātes pieaugums nav cēlonis tam, ka vēlētāji gatavojas pamest valdošo partiju, bet gan sekas. Sekas gadiem ilgai stagnācijai, nogaidīšanai un nekā nedarīšanai, „Pasažieru vilciena” un "Krājbankas" sāgām, ko vainago bezkaunīgā „Citadeles" izpārdošana tieši vēlēšanu laikā. Izpārdošana burtiski par sviestmaizi „respektabliem investoriem”, kuru pulciņā, kā izrādījies, ir pat cilvēks, kas savā dzimtajā Ēģiptē sodīts par nodokļu nemaksāšanu.
Šādiem cilvēkiem es biju bīstama kā Valsts kontroliere, un viņi baidās, ka vēl bīstamāka būšu, kad „No sirds Latvijai” nāks pie varas. Ne tikai baidās, bet dara visu, lai apturētu nenovēršamās pārmaiņas.
Patiesā cieņā,
Inguna Sudraba
Politisko reklāmu apmaksā partija "No sirds Latvijai" / Publicitātes foto
