Dombrovski "uzmeta", lai valdībā tiktu ZZS, uzskata ministrs Vilks
Galvenais iemesls, kādēļ pērn pēc Zolitūdes traģēdijas krita Valda Dombrovska valdība, bija vēlme valdībā iedabūt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”). Dombrovski esot „uzmetusi” visa valdības koalīcija jeb politiskā sistēma.
Valda Dombrovska valdības krišana nebija vis rezultāts premjera nožēlai par Zolitūdes traģēdiju, bet gan valdošās koalīcijas, kurā, starp citu, ietilpa arī Dombrovska pārstāvētā „Vienotība”, un Aivara Lemberga vēlme pirms 12. Saeimas vēlēšanām valdībā iedabūt ZZS, ko neesot atbalstījis Dombrovskis. Ja nebūtu Zolitūdes traģēdijas, tad tiktu atrasts cits iemesls, lai no premjera krēsla izsēdinātu Dombrovski, var spriest pēc finanšu ministra Vilka teiktā žurnālam „Ir”. Vilks uz šādu atklātību, pēc visa spriežot, sadūšojies tādēļ, ka nolēmis vairs politikā neiesaistīties.
„Tas bija necienīgi un negodīgi”
„Ja nebūtu Zolitūdes, būtu noticis kaut kas cits. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk (no recesijas), un Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā (nozīmēja, ka) ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā,” galveno iemeslu Dombrovska valdības krišanai pērnā gada novembrī skaidro Vilks. Viņš uzskata, ka „Valdis tika uzmests” sistēmas, politisko partiju un tām pietuvināto cilvēku dēļ, lai paplašinātu koalīciju. Lai arī premjerministram esot bijis grūti strādāt ar koalīciju, tomēr tas arī nenozīmējot, ka nevarēja atrast veidus, kā to tālāk saliedēt. Arī „reformisti” esot darījuši daudz, lai Valdim būtu jāaiziet.
Vilks teic, ka Dombrovska „uzmetēji” bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma: „ZZS vajadzēja būt (valdībā) ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu - šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis.”
Šajā Dombrovska „uzmešanā” piedalījušies arī „Vienotības” pārstāvji, jo tas bijis kopīgs visas sistēmas lēmums. Vai tur līdzdalīga bijusi arī „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, Vilks teic – „es nevaru pateikt par cilvēkiem”. Savukārt par sistēmu viņš sauc politisko partiju vadītājus un viņiem pietuvinātos cilvēkus, raksta „Ir”.
„Mums ir absurds!”
Rūgtumu finanšu ministrā raisījusi arī parlamenta kolēģu nespēja novērtēt valdības darbu. Turklāt šī arogance (valsts vadītāju augstprātība un pašlepnums) skar ne tikai „Vienotību”, bet visas partijas: „Netiek novērtēts tas, ko dara izpildvara. Uz mums tiek uzkrauta visa atbildība, viss stress, un bieži vien esmu ļoti pārsteigts par zemo informētību, par neieinteresētību Saeimas deputātu vidū.”
Viņš norāda, ka ne Baltijā, ne Skandināvijā nav citas tādas valsts, kur politisko partiju līderi izvairās būt premjeri un ministri. Latvijā tā ir. „Mums ir absurds! Tajā pašā laikā atļaujas mācīt, nepamatoti braukt virsū, presēt ministrus. Atkal - es runāju par visām partijām. Neviens netaisās (strādāt valdībā) - ne Urbanovičs, ne Ušakovs, ne Brigmanis, ne Āboltiņa, ne Dzintars,” saka Vilks.
Vaicāts par reformām izglītības, veselības jomā, kas tika aizsāktas Dombrovska valdības laikā, taču netika īstenotas, Vilks atbild, ka būtu slikti, ja nākamo četru gadu laikā šajās jomās pārmaiņas nepavirzītos uz priekšu. Labvēlīgākā situācijā esot izglītības joma, kur jau notiek izvērtējums un ir iegūti dati, būšot mazāk pretestības pārmaiņām.
Sarežģītāk varētu izvērsties reforma veselības aprūpē. Tāpat arī tieslietu sistēmā. „Izskatās, ka dažādās konkurētspējas tabulās Latvija joprojām būs pēdējās vietās jomās, kas saistītas ar tiesu sistēmu. (Tiesas ir) lēnas, (tur ir) zināma korupcija, neizprotamība, likuma nepiemērošana,” pauda Vilks.
