Pārdaugavieši pārsteigti: simtiem ēku pēkšņi... mainīta adrese!

Simtiem Pārdaugavas iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka jau vairākus mēnešus dzīvo pavisam uz citas ielas un „citā” ēkā. Ja cilvēks nav īpaši pievērsis uzmanību namu pārvaldes atsūtītā rēķina par komunālajiem pakalpojumiem aploksnei vai kāpņu telpā paskrējis garām šovasar izlipinātajai lapiņai par pašvaldības rīkoto sabiedrisko apspriešanu, tad viņš tagad, iespējams, pat īsti nenojauš, kur dzīvo.

Pārdaugavā dzīvojošais mūziķis un producents Guntars Račs pirms dažām dienām piedzīvoja īstu šoku. Pēkšņi izrādījās, ka ielai, uz kuras atrodas viņa māja, ir mainīts nosaukums – mājas numurs palicis tas pats, bet ielas nosaukums nu ir gluži cits. Račs Kasjauns.lv pastāstīja:

„Pārdaugavā notiek ielu „sakārtošana”, tostarp tiek mainītas namu numerācijas un tā tālāk. Viss forši, bet līdz brīdim, kad tas skar tevi pašu. Tad paliek mazliet jocīgi. Pilnīgi nejauši, kārtojot juridiskas formalitātes, uzzināju, ka man ir mainīta manas deklarētās dzīves vietas adrese. Iedzīvotāju reģistrā man tagad ir cita adrese. Ne to zinu es, ne mana banka, nedz pasts, nedz kaimiņi, nedz kāds cits, kuram esmu savu adresi uzrādījis, līgumos ierakstījis un tā tālāk. Adreses nomainītājs, ja saprotu pareizi, ir Rīgas dome. Vai patiesi, iedzīvotāji, ja viņu adrese tiek nomainīta, par to nebūtu jāinformē?

Tāpēc visiem Pārdaugavas iedzīvotājiem silti iesaku painteresēties, kurā ielā viņi tagad īsti dzīvo, lai nebūtu jāmaldina iestādes un citi ļaudis, kuriem jāuzrāda sava adrese. Bet varbūt es kaut ko totāli nesaprotu un viss ir okei un rīt, teiksim Brīvības ielas iedzīvotāji uzzinās, ka patiesībā dzīvo uz Elizabetes ielas un tā nemaz nav Rīga, bet Jelgava.

Nama numurs, kurā es dzīvoju, ir palicis nemainīgs, taču tagad skaitās, ka nams atrodas uz citas ielas. Aptaujājot kaimiņus, noskaidroju, ka  neviens no viņiem nebija to zinājis. Absolūti neviens! Protams, ja es regulāri apmeklētu Rīgas domes mājas lapu, varbūt zinātu, ka jau jūnijā ir notikusi „publiskā apspriešana”.

Tikai es nezinu kā notiek apspriešana, ja „publika” par to neko nezina. Būtu pieticis ar vienu paziņojumu pasta kastītē, bet tās jau nav vēlēšanas, tā ir „tautas apspriešana”, tāpēc ar tādiem sīkumiem Rīgas pilsētas būvvalde nodarboties nav atradusi laiku vai arī nav uzskatījusi par vajadzīgu. Tāpat to būtu uzzinājis, ja būtu sekojis līdzi visiem „Latvijas Vēstnesis” izdevumiem. Tur es jau „post factum” atradu informāciju par to, ka ir izmaiņas, un es tagad dzīvoju uz citas ielas. Un tagad, kad es to uzzināju, es atradu arī informāciju par to, kas tagad būtu jādara un jādara ir gana daudz. It īpaši tiem, kuriem dzīvokļu adresēs ir reģistrētas kompānijas, kuriem ir banku kredīti, ieķīlāti īpašumi un tā tālāk.

Es ticu, ka te viss būs likumīgi un piesieties nevarēs, taču paliek neatbildēts jautājums - kas tā tāda, pie velna, par „publisko apspriešanu”, ja realitātē „publika” par to neko nezina? Vai tiešām mēs nebūtu pelnījuši citu attieksmi? Mēs taču dzīvodami un strādādami Rīgā, esam galvenie Rīgas kases uzturētāji un būtu pelnījuši kaut vai vienu personiski adresētu ziņu par to, ka mums plānojas, vai ir jau nomainīta adrese? Es regulāri lietoju internetu, lasu laikrakstus, tiekos ar cilvēkiem un sekoju gan valsts, gan Rīgas jaunumiem. Bet šoreiz neko nezināju par sev tik būtiskiem jaunumiem.

Labi, ja es viens būtu tāds antiņš un nezinītis, bet visi mani kaimiņi ir tieši tādi paši. Šī nezināšana daudziem izvērtīsies arī par zaudējumiem, ne vien morāliem, bet arī fiziskiem. Daudzi, kas „apņēmušies” paziņot par adreses maiņu, to neizdarīs un būs pārkāpuši vienošanos, radīsies papildus juridiskie izdevumi gan privātīpašniekiem, gan apsaimniekotājiem pārreģistrējoties. Bet ja laicīgi nenomainīs plāksni pie mājas, pašvaldības policija noteikti uzliks soda naudu. Es nemaz nerunāju par tiem, kuriem ir pilnībā nomainīta gan iela, gan nama numurs, bet iepriekšējais piešķirts citam namam. Un tādi arī ir un pat man tuviem cilvēkiem, kuri to tāpat uzzināja no manis, nevis no pilsētas būvvaldes. Visdrīzāk viņiem adresētos Ziemassvētku apsveikumus saņems citi cilvēki, vai arī nesaņems neviens.

Es neesmu pret ielu sakārtošanu, taču atbildīgajiem būtu jāatceras, ka mēs esam konkrēti dzīvi cilvēki, nevis kaut kur dzīvojoša „publika” ar kuru kaut kas tiek kaut kur „publiski apspriests”. Skaidrs, ka tās „publiskās apspriešanas” jau sen ir absolūti formāla lieta un „publika” tās ignorē, bet tie, kam tas ir izdevīgi, ar tām manipulē. Jo patiesībā nevienam nav nekādas vēlēšanās neko apspriest. Pēdējais laiks aiz „publikas” saskatīt konkrētus iedzīvotājus.”

Jauna adrese šovasar ir piešķirta vairāk nekā 700 namiem. 332 ēkām ir koriģēts mājas numurs, pārsvarā sakārtoti cipari un burti, kas atradās aiz numura šķērssvītras (piemēram, „a”, „b” vai „korp.2”), bet ir arī mājas, kurām piešķirts pavisam cits numurs. Tas darīts tādēļ, lai pilsētā nebūtu vairākas mājas ar vienādu adresi, skaidro Rīgas dome.

Savukārt daudz lielāku mulsumu iedzīvotājiem rada tas, ka mainīts ne tikai mājas numurs, bet arī ielas nosaukums. Kopumā Pārdaugavā uz citas ielas tagad atrodas 369 ēkas. Ne jau visās dzīvo cilvēki, tas var būt arī kāds kiosks vai rūpnīcas šķūnis. Tomēr ir arī gana daudz dzīvojamo māju.

Namu, kuru atrašanās vieta mainīta, saraksts ir gana plašs un ar to var iepazīties internetā: https://www.vestnesis.lv/op/2014/199.18. Piemēram, vairākas ēkas, kas līdz šim bija Anniņmuižas bulvārī, tagad atrodas uz Vecumnieku, Dumbrāja, Slokas vai Dubultu ielas, bet Baltās ielas nami pārcelti uz Riekstu, Spilvas vai Daugavgrīvas ielām, atsevišķi Grīvas ielas posmi nu pārvērtušies par Vaidelotes, Saulgožu vai Buļļu ielu, bet Purva iela nu ir pārtapusi par Nīcas, Sārnates vai Zūru ielu. Mazāk sāpīga ir daļas Bulļu ielas ēku novietošana uz Vecās Buļļu ielas.

Namu apsaimniekotājiem ir pienākums nomainīt adrešu plāksnītes un tad nu pārdaugaviešiem, izejot no mājas, nu vajadzētu uz tām paskatīties un pārliecināties, kur viņi dzīvo.

Ko darīt, ja pēkšņi mainīta adrese?

Protams, ka iedzīvotājiem, pirmais jautājums pēc jaunās adreses uzzināšanas ir jautājums: „Kas nu būs? Ko darīt?” Virknei pašvaldības, valsts un uzņēmumu ir noslēgts līgums ar Valsts Zemes dienestu un Adrešu reģistru un tie korekcijas savās datu bāzēs ieviesīs paši. Starp šīm iestādēm ir arī Latvijas pasts un tāpēc pastniekiem būtu jāpiegādā adresētie sūtījumi, kaut arī tajos pašreiz ir norādīta vecā adrese. Tāpat arī nav jārūpējas par dzīvesvietas pārdeklarāciju, jo tas tiek izdarīts automātiski. Vienlaikus Rīgas būvvalde arī informē, ka arī visi operatīvie dienesti izmanto Adrešu reģistra informāciju un viņiem vajadzētu nepieciešamības gadījumā atrast vajadzīgo namu.

Tomēr ir arī lietas, kas jādara pašiem iedzīvotājiem: par adreses maiņu pašam iedzīvotājam jāinformē Uzņēmumu reģistrs, ja konkrētajā ēkā ir reģistrēts kāds uzņēmums. Tāpat par mainīto adresi nepieciešams paziņot personām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kurus adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, „Lattelecom”, „Latvenergo”, bankas un citus uzņēmumus, kā arī ir lietderīgi par adreses maiņu informēt personas, ar kurām tiek veikta gan personiskā, gan lietišķā sarakste. Visa informācija, ko darīt, ja ir mainīta adrese publicēta Rīgas būvvaldes mājaslapā: http://www.rpbv.lv/adrese-mainita-ko-darit .

Adreses mainīs vēl tūkstošiem ēku

Rīgas dome informē, ka šovasar adreses tika mainītas vairākiem namiem Bolderājas, Voleru, Spilves, Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēs. Bet tā ir tikai mazākā daļa no adrešu maiņai pakļautajiem namiem.

Adresācijas maiņa Rīgā būs nepieciešama aptuveni 10 000 ēkām, ko paredzēts īstenot apmēram divos gados. Šajā procesā adreses tiks grupētas teritoriāli – apkaimju robežu griezumā.

Rīgas dome informē, ka pilsētā vairāki tūkstoši adrešu joprojām neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembrī pieņemtajiem adresācijas sistēmas noteikumiem, kā dēļ ne tikai tiek apgrūtināts operatīvo dienestu darbs, bet tiek apgrūtināta arī uzņēmējdarbība, kad izveidojušās sarežģītās situācijas dēļ nākas piešķirt vai nu neloģiskas adreses, vai to piešķiršana ilgstoši nav iespējama. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā un kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Piemēram, situācijās, kad iekšpagalmu ēkām ir tāda pati adrese kā fasādes mājām, ēkas numuram tiks pievienots burts. Jaunas adreses būs arī rūpniecības rajonos, kur agrāk visam kompleksam bijusi viena adrese, bet vēlāk īpašums sadalīts. Rūpniecības ēkām tiks piešķirti korpusu numuri. Dažviet tiks mainīti arī ielu nosaukumi. Šāda situācija iespējama vietās, kur izveidojušies ielu pārrāvumi.