Mūrniece: Valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu
Valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu, kamēr ir stingra tās valstsgriba. Tā ir politiska izvēle - pastāvēt kā valstsnācijai ar savu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un gribēt savu nacionālu valsti, uzrunā Latvijas Republikas proklamēšanas 96.gadadienai veltītās Saeimas svinīgajā sēdē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Politiķe norādīja, ka ar šo stingro gribu "mēs kā sabiedrība, kuru vieno piederība Latvijai, esam kļuvuši stiprāki, saliedētāki, līdzīgāk uztveram pagātnes notikumus un jūtam stingrāku pamatu zem kājām".
Mūrniece pauda, ka šogad par Latvijas valsts būtību runāts un spriests vairāk nekā iepriekšējos desmit gados, kopā ņemot.
"Tieši 2014.gadā iekšēju kustību un ārēju norišu dēļ Latvijas sabiedrība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Tās skāra gan pašvērtējumu, gan attieksmi pret savu pagātni un valsti. Tāpēc šo gadu pilntiesīgi varam saukt par pavērsiena gadu," akcentēja politiķe. Viņa arī atgādināja, ka šie ir pirmie valsts proklamēšanas svētki, ko atzīmējam pēc tam, kad "Satversmē redzamāka kļuvusi valsts nepārtrauktība, dziļāk atklāti Latvijas valsts pamati un pastāvēšanas jēga. Skaidri nosaukti Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi".
Mūrniece savā runā arī pauda, ka latviešu skaits mūsdienu Latvijā pārsniedz 62% un to īpatsvars pieaug. Tomēr proporcijas starp valstsnāciju un mazākumtautībām neesot matemātikas jautājums. Latvija, tāpat kā vairums Eiropas valstu, ir radīta kā nacionāla valsts. Savukārt valstsnācijas nacionālā identitāte rada valsts kultūras saturu un formu, klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.
Runājot par situāciju Ukrainā, Mūrniece pauda, ka tur rit cīņa ne tikai par valsts nedalāmību un ekonomisko ietekmi, bet arī par tās izvēlēto attīstības virzienu un to, kur tiks nosprausta mūsdienu Eiropas kultūrtelpas austrumu robeža. "To saprot mūsu tuvākie kaimiņi un domubiedri Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Polijā, to saprot Rietumeiropā un citviet pasaulē. Ukraiņi aizstāv arī mūsu neatkarību, un Latvijas pienākums ir viņus atbalstīt," uzskata Mūrniece.
Saeimas svinīgā sēde 2014. gada 18. novembrī
"Lai arī netālu liesmojošais bruņotais un ideoloģiskais konflikts radījis apdraudējumus mūsu zemei, mēs raugāmies nākotnē ar lielāku ticību un pašpārliecību. Grūtākiem laikiem, ja tādi nāktu, esam gatavi, jo zinām - savas zvaigznes paturot spožas, izdzīvosim cauri arī tiem," turpināja Saeimas priekšsēdētāja.
Latvijā uzsvars no Kremļa "maigās varas" pasākumiem esot pārlikts uz atklātu, masīvu informatīvo karu. Mērķtiecīgi un sistemātiski to īsteno jau vairākus gadus nolūkā vājināt mūsu garu un valstsgribu, teica Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Latvija ir uzticama NATO dalībniece, un Nacionālo Bruņoto spēku karavīri starptautiskajās misijās godam mūs pārstāv, stiprinot arī Latvijas drošību. "Mūsu dzimtenes aizstāvju gēns nekur nav zudis. To apliecina arī spēku pieplūdums Zemessardzes rindās," teica politiķe.
Viņa savā runā arī akcentēja, ka prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē Latvijas parlamentam būs pirmreizēja izdevība ietekmēt Eiropas Savienības dienaskārtības saturu. Tā būs iespēja virzīt mums būtiskus jautājumus Eiropas mērogā. Piemēram, jautājumus par Latvijas un Eiropas enerģētisko neatkarību un stipru kopējo ārpolitiku.
Tāpat Mūrniece pieminēja, ka sākts darbs pie valsts simtgades kultūras pasākumiem. "Sociālā nevienlīdzība, kas sasniegusi kritiskus mērogus, līdz Latvijas simtgadei ir būtiski jāsamazina. Nabadzība ir valsts drošības jautājums, jo apdraud demokrātiju un rada riskus pašai Latvijas valstij," piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī uzskata, ka "tuvākajos gados ir jāspēj līdz galam mērķtiecīgi un strukturēti izvērtēt un pārvarēt totalitārā komunistiskā režīma sekas".
"Neatkarīgā demokrātiskā Latvijas valsts strikti jānošķir no padomju okupācijas laika iekārtas un morāles. Ir jāattīrās no okupācijas sārņiem arī mūsu apziņā, domāšanā, pasaules uztverē. Valstij jārada iespēja atvieglot sirdsapziņu un nokārtot rēķinus ar pagātni tiem, kuri vēlas to izdarīt. Šis solis nevar būt novēlots. Pretēji varmācīgā pagātnē sakņotai pieredzei, kur cilvēka dzīvība un cieņa netika turēta nekādā vērtē, Latvijā cilvēks būtu jāuzskata par galveno vērtību. Pirmkārt, cilvēkam, nevis ekonomiskiem plāniem, jābūt visu lietu mēram. Tad ne tikai starp draugiem un radiem, bet arī svešu ļaužu saskarsmē valdīs savstarpēja cieņa un labvēlība, kas šobrīd mūsu sabiedrībā vēl ne tuvu nav pašsaprotama," teica Mūrniece.
Viņa arī aicināja ierādīt latviešu valodai pienācīgo vietu ikdienas, ne tikai parādes norisēs. "Jūs piekritīsit - teju gadsimta ceturksni pēc neatkarības atjaunošanas valsts amatpersonu un ierēdņu runām un intervijām Latvijas medijos beidzot jāskan vienā - latviešu valodā. Tas ir valsts pašcieņas jautājums. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, tā ietver saturisku kultūras vēsti un vēstures bagāžu. Valsts valoda - demokrātiskās līdzdalības valoda - ir kopēja visiem valsts iedzīvotājiem, lai kādā valodā mēs katrs savās mājās, ģimenes vai draugu lokā arī runātu," klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī domā, ka līdzīgi citām Eiropas valstīm arī mēs varam teikt, ka Latvijas valstij šodien klājas labi. "Bet ar to vien nepietiek. Latvijai patiešām labi klāsies tad, ja labi klāsies visiem tās ļaudīm. Mēs visi kopā ar savām ilgām, cerībām un spēku esam Latvija," noslēdzot savu runu, pauda Mūrniece.
LETA / Foto: Ieva Lūka, LETA
