1000 gadus sena monēta un vēl - arheologi Lagzdienas pilskalnā atrod daudz iespaidīgu senlietu
Arheoloģiskajos pētījumos Lagzdienas pilskalnā Ventas krastā šogad atrastas 137 senlietas, tostarp pirms vairāk nekā 1000 gadu vācu zemēs kalta monēta.
Šī ir viena no ainaviski izteiksmīgākajām senvietām Ventspils novadā, Piltenes pagastā. Triju nedēļu laikā izpētīti 50 kvadrātmetri, kultūrslāņa biezumam pamatā sasniedzot divu metru dziļumu.
Augšējo kārtu veidoja pēdējos gadsimtos uzarti slāņi, jo pilskalns ilgu laiku izmantots kā tīrums labībai, dziļākajās kārtās atsedzās liecības par apdzīvotību 10.–11. gadsimtā un arī atradumi, kas liecina par vēl senāku cilvēku klātbūtni.
Atrasto senlietu vidū ir 10.–11. gadsimta dzelzs slēdzene, naži un to fragmenti, īleni, dzelzs bultu gali, bronzas rotas un to daļas, proti, gredzeni, aproces, stikla krelles. Par intensīviem maiņas sakariem ar ārpasauli liecina divi sudraba gabaliņi, kas atcirsti no lielākiem stieņiem un izmantoti kā “svara nauda”, kā arī no sudraba monētas darināts piekariņš. Tam izmantots vācu zemēs valdnieka Oto III (983–1002) laikā kalts sudraba feniņš.
Par senāku, iespējams, ar vēlā akmens laikmeta beigām–bronzas laikmetu datējamu apdzīvotību liecina dziļākajās kārtās atrastie nedaudzie krama priekšmeti un to darināšanas laikā radušās krama atšķilas.
Pirmo reizi veikti izrakumi līdzās pilskalnam, līdz šim tikai hipotētiski apzinātajā senpilsētā. Atrastas māla trauku lauskas, grezna daudzkrāsaina stikla krelle un liels dzelzs makšķerāķis. Tas liecina, ka šajā vietā dzīvojuši cilvēki un atradusies senpilsēta. Izrakumu gaitā iegūts ap 1000 keramikas lausku, ogļu paraugi radioaktīvā oglekļa datēšanai, paņemti paraugi putekšņu analīzei.
Izpēte parādīs, cik pamatoti ir sākotnējie secinājumi, ka pilskalnu 10.–11. gadsimtā apdzīvojuši vendi jeb Ziemeļkurzemes lībiešu priekšteči, kas to pametuši kuršu spiediena dēļ vēl pirms Ziemeļu krusta karu sākuma.
Par šiem notikumiem stāsta Indriķa Livonijas hronikas – no Ventas lejteces vendus padzina kurši, un tie apmetās Senajā kalnā Rīgas vietā. Taču arī no turienes kurši tos izspieda, un vendi pārcēlās uz Cēsīm latgaļu zemēs.
Izpēti vadīja vēsturnieki Kaspars Markuss Molls un Armands Vijups, izrakumos piedalījās studenti no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes, Leidenes universitātes (Nīderlande) arheoloģijas studenti, speciālisti no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un muzejiem.
