Birkavs: mēģinājums ierobežot TUA programmu nākamgad radīs ievērojamus zaudējumus
Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs ir pārliecināts, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas ierobežošana nākamgad radīs ļoti nopietnus zaudējumus Latvijas ekonomikai un valsts budžetam. Turklāt runas par iespējamām izmaiņām investīciju apjomu ietekmē pat vairāk nekā pašas reālās izmaiņas, norāda eksperts.
Ieguldījuma apjoma palielināšana termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) iegūšanai jau tagad ir nodarījusi ļoti nopietnu kaitējumu Latvijas ekonomikai, bet runas par iespējamu aizliegumu TUA iegūt investoriem no Krievijas var aizbiedēt investorus arī no citām valstīm un ne tikai nekustamo īpašumu jomā, uzsver Birkavs.
„Jebkurš mēģinājums vai reāla kustība investīciju klimatā rada izmaiņas investīciju apjomā. Turklāt runas par iespējamām izmaiņām rada pat lielākas pārmaiņas nekā reālas izmaiņas. Mēģinājumi kādai valstij aizliegt iebraukt nozīmē, ka loģiskās konsekvences ir – ko tad mums darīt ar tiem Krievijas pilsoņiem, kas jau ir Latvijā. Loģika, kas ved uz ierobežojumiem, ir ļoti kaitīga,” skaidro bijušais Latvijas premjers.
Viņš norāda, ka tā personu grupa, kas iebrauc Latvijā un saņem uzturēšanās atļaujas, ir vislabāk kontrolētā iedzīvotāju grupa. „Mēs nekādā veidā nekontrolējam Eiropas Savienības pilsoņus. Visi pārējie 50 miljoni no Eiropas Savienības brauc pie mums jebkādām problēmām un bez jebkādas kontroles, un var caur fiktīvām personām iegādāties ko vien vēlas. Tāpēc ir nejēdzīgi vislabāk kontrolētos, Latvijai lojālos Krievijas pilsoņus atgrūst,” atzīst Birkavs.
Pēc viņa ieskatiem, plānu aizliegt Krievijas iedzīvotājiem iegūt TUA apmaiņā pret investīcijām Latvijā faktiski nozīmē ekonomiskās attīstības labvēlīga virziena aizliegšanu. „Tas attiecas uz jebkuru investoru visā pasaulē. Ja maina investīciju klimatu, ja to sašaurina pret kādu personu grupu, tad arī pārējie investori domās, kas garantēs, ka mūs nākamajā solī neaizliegs,” investoru loģiku atklāj eksperts.
Turklāt, pēc viņa domām, Latvija nedrīkst neņemt vērā to, ka ekonomika visā pasaulē bremzējas, turklāt Krievijas iedzīvotāji nestabilās situācijas dēļ vēlas savu naudu izvietot ārzemēs. „Ja nauda no Krievijas bēg, kādēļ mums to aizliegt? Mums šī nauda ir vajadzīga un var dot ļoti labu pienesumu ekonomikai, bet mēs tuvredzīgi mēģinām cīnīties ar it kā Latvijai nelojālām personām,” uzsver Birkavs.
Viņš atgādina, ka četros gados, kopš darbojas TUA programma, tiešais ieguvums Latvijas ekonomikai ir bijis divi miljardi eiro, taču klāt vēl jāpieskaita arī pastarpināti iesaistīto nozaru ieņēmumi, kurus neviens nav rēķinājis. „Pats galvenais, ka cilvēki ir nodarbināti un saņem ienākumus,” norāda eksperts.
Pēc viņa ieskatiem, ja valsts jūt nepieciešamību labāk kontrolēt iespējami Latvijai nelojālas vai kaitīgas personas, tad tieši ienākumi, ko dod TUA programma, ļautu palielināt Drošības policijas un citu drošības dienestu finansējumu.
Kā jau ziņots, kopš 1.septembra līdz 250 tūkstošiem paaugstināts slieksnis ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas ļauj saņemt TUA. Pēc šīm izmaiņām pilnībā no tirgus ir pazuduši Ķīnas investori, kā arī darījumu skaits samazinājies līdz minimumam. Darījumu skaits par summām, kas ļauj iegūt TUA, sarucis vairāk nekā uz pusi. Saeimā ir atvērts Imigrācijas likums, un grozījumi paredz liegt iespēju iegūt TUA apmaiņā pret investīcijām Latvijā Krievijas pilsoņiem.
Karlīna Timofejeva / Foto: Ieva Lūka, LETA
