Cik droši ir vēja parki veselībai? Tiesībsargs norāda uz valdības vilcināšanos 3 gadu garumā
Tiesībsarga birojs pārbaudes lietā “Par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu” konstatējis labai pārvaldībai neatbilstošu rīcību, un līdz nākamā gada 1. janvārim aicina Ministru kabinetu (MK) izstrādāt tādu regulējumu, kas reglamentētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Tāda bija valdības apņemšanās pirms trim gadiem, bet tas joprojām nav izdarīts. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos, kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu.
Problemātika jeb kas nav izdarīts joprojām?
2022. gadā valdība apņēmās izstrādāt un līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Tomēr tas joprojām nav izdarīts. Kā tas var ietekmēt iedzīvotājus? Piemēram, mirguļošana ir rotora lāpstiņu kustība, tām periodiski aizsedzot sauli un veidojot kustīgas ēnas uz zemes un dažādu objektu virsmas, un tā var kļūt cilvēkam traucējoša brīdī, kad lāpstiņu ēna skar pagalmu vai dzīvojamo māju.
Tāpat Saeima 2022. gadā no Aizsargjoslu likuma izslēdza regulējumu par drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām (VES), bet Ministru kabineta noteikumos joprojām atrodama nodaļa “Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem”. Šāda situācija neatbilst oficiālās publikācijas ticamības principam un labai pārvaldībai. Šobrīd būvniecību vēja elektrostaciju tuvumā regulē cits tiesību akts – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums.
“Tiesībsarga birojs nav pilnvarots argumentēti iesaistīties nozares ekspertu diskusijā par izmantošanas ierobežojumiem un platības atbilstību teritorijās, ko aizņemtu drošības aizsargjoslas ap vēja parkiem. Taču mūsu uzdevums ir atklāt trūkumus tiesību aktos, un pārbaudes lietā konstatētais uzskatāmi parāda, ka labas pārvaldības princips nav ievērots. Valstij ir pienākums sabiedrības un katra indivīda interesēs sabalansēt cilvēku veselību, ekonomisko attīstību un enerģētisko neatkarību,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Par drošību vēja parku tuvumā
Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Latvijā aizsargjoslu regulējumu gar VES ieviesa 2005. gadā, pamatojot to ar vēja ģeneratoru radīto gaisa svārstību ietekmi uz cilvēku labsajūtu, apledojuma un ledus atlūzu krišanas riskiem, avārijas riskiem u.c. Tomēr laika gaitā secināts, ka aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām vairs nav nepieciešamas, lai novērstu trokšņa un infraskaņas radīto ietekmi uz cilvēkiem, jo šāda ietekme daudz efektīvāk un detalizētāk tiek apzināta un novērsta, piemēram, ietekmes uz vidi procedūras ietvaros. Tāpat ir vērojama tehnoloģiju attīstība, un jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Savukārt par tādiem cilvēka veselību ietekmējošiem faktoriem kā mirguļošana un zemfrekvences skaņa regulējuma nav.
Šobrīd spēkā esošā kārtība galvenokārt vērsta uz apbūves nosacījumu izvirzīšanu jaunbūvējamu vēja elektrostaciju attīstības un drošības nodrošināšanai. Izslēdzot drošības aizsargjoslas, likumdevējs ir noteicis noteiktu platību, kas jāievēro, plānojot un izvēloties jaunas vēja elektrostacijas atrašanās vietu. Proti, ja jaunbūvējamās VES jauda ir vairāk nekā 2 megavati, 800 metru rādiusā ap to ir noteikti teritorijas izmantošanas ierobežojumi. Turklāt, ja šāda VES tiek plānota tuvāk kā 2 kilometrus no mājsaimniecības, VES valdītājam ir pienākums veikt noteiktu maksājumu.
