Zinātnieki: Visuma gals varētu pienākt agrāk, nekā uzskatīts līdz šim

Pēc profesora Heino Falkes, kvantu fiziķa Maikla Vondraka un matemātiķa Valtera van Sēilekoma aprēķiniem, Visuma gals varētu iestāties pēc aptuveni 10⁷⁸ gadiem (vieninieks ar 78 nullēm). Šis aprēķins balstīts uz to, cik ilgu laiku nepieciešams, lai “iztvaikotu” baltais punduris – viens no noturīgākajiem zvaigžņu atliekas veidiem. Līdz šim tika uzskatīts, ka šis process ilgst vairāk nekā 10¹¹⁰⁰ gadus, kas ir būtiski ilgāk.

Ne tikai melnie caurumi – arī neitronu zvaigznes pakļaujas iztvaikošanai

Jau 2023. gadā šie paši zinātnieki publicēja pētījumu, kurā norādīja, ka ne tikai melnie caurumi, bet arī neitronu zvaigznes un citi objekti ar spēcīgu gravitācijas lauku var pakāpeniski zaudēt masu, pateicoties procesam, kas līdzīgs Havkinga radiācijai. Tagad pētnieki ir veikuši detalizētākus aprēķinus, lai noteiktu, cik ilgi šāds zudums varētu ilgt.

Pārsteidzoši, bet neitronu zvaigznes un zvaigžņu melnie caurumi izzūd aptuveni vienā laikā – apmēram 10⁶⁷ gados, lai gan melnie caurumi ir ar daudz spēcīgāku gravitāciju. Šis paradokss skaidrojams ar to, ka melnajiem caurumiem nav virsmas, līdz ar to daļa no izstarotās enerģijas tiek absorbēta atpakaļ, palēninot iztvaikošanas procesu.

Cik ilgi “iztvaikotu” cilvēks vai Mēness?

Zinātnieki ar nelielu ironiju atzīmē, ka arī cilvēka vai Mēness iztvaikošanas laiks šādā procesā būtu neticami ilgs – aptuveni 10⁹⁰ gadu (vieninieks ar 90 nullēm). Tomēr viņi uzsver, ka pastāv citi kosmiskie procesi, kas, visticamāk, šo laiku saīsinātu.

Pētījuma mērķis – labāk izprast Havkinga radiācijas būtību

Matemātiķis Valters van Sēilekoms, viens no pētījuma līdzautoriem, uzsver, ka šis ir starpdisciplinārs darbs, kurā savijas astrofizika, kvantu fizika un matemātika. “Uzdodot šādus galējus jautājumus, mēs ceram nonākt tuvāk Havkinga radiācijas pilnīgai izpratnei. Varbūt kādu dienu mums izdosies atklāt tās patieso būtību,” viņš piebilst.