Liepājas muzejā rādīs izrādi par koktēlnieka Pankoka dzīvi psihiatriskajā slimnīcā

Izrādes „Galdnieks un klusums" pirmiestudējums notika 2013. gadā Starptautiskā Jaunā teātra festivālā „Homo Novus”. Galvenās lomas atveidotājs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Andis Strods, kurš par šo lomu tika izvirzīts 2013./2014. gada teātra balvas „Spēlmaņu nakts" nominācijai „Gada aktieris”. Liepājas muzejā izrāde notiks, pieminot Miķeļa Pankoka 140. jubileju. Ieejas biļetes cena: 2 eiro, un tās nopērkamas muzeja kasē. Izrāde ir vienu stundu gara.

Režisors Pēteris Krilovs par izrādi saka: „Ir tāda mazliet muļķīga virtuālās fantāzijas spēle – teikt: „Ja tu satiktu, piemēram, Gēti, ko tu viņam jautātu?” Ja es satiktu Miķeli Pankoku, es nezinātu, ko viņam jautāt. Mēs par viņu nezinām gandrīz neko. Tikai dažus saraustītus faktus. Jūrmalciema zēns ar jūtīgu iekšēju pasauli. Koktēlnieks. Autodidakts. Dvēselisks romantiķis. Otrā pasaules kara bēglis. Šizofrēniķis. Bet ko mēs gribam uzzināt?

Izrāde ir kā piemērs šai spēlei. Mēs, skatītāji, varēsim uzdot jautājumus, par atbildi būs cilvēka seja, darbība un klusums. Varbūt kāds komentārs. Kā ieraudzīt Dvēseli? Tikai atspulgu atspulgos?”

Miķelis Pankoks bija zvejnieks, galdnieks, koktēlnieks, autodidakts ar pagastskolas izglītību. Viņš dzimis 1894. gada 1. maijā Nīcas pagasta Jūrmalciema Veckupšos zvejnieka ģimenē. Dzīvoja askētiskā vientulībā un nodevās tēlniecībai, savos darbos izpauzdams neierobežotu fantāziju.

1925. gadā sākās viņa intensīvā izstāžu darbība, pirmā izstāde notika Nīcas baznīckrogā. Profesionālās izglītības trūkums nereti kļuva par iemeslu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu kritikas pretrunīgam tēlnieka darba vērtējumam. Kā pats koktēlnieks norādīja savā biogrāfijas aprakstā, viņš radījis vairāk nekā 700 mākslas darbus, Kasjauns.lv pastāstīja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Viens no tēlnieka atbalstītājiem, draugiem gan popularitātes zenītā esot, gan kritikas krustugunīs, arī tad, kad Miķelī Pankokā parādījās pirmās garīgo traucējumu pazīmes, bija Liepājas muzeja dibinātājs un ilggadējais vadītājs Jānis Sudmalis. Tieši viņa aicināts, tēlnieks 1943. gada decembrī sarīkoja Liepājā savu pēdējo izstādi. Visi tās darbi, arī tēlnieka dokumenti, vēstules, dienasgrāmatas, ieliktas kastēs, palika muzejā. Liepājas muzejā ir viņa 128 darbu kolekcija, kuras lielākā daļa skatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīve un daiļrade”.

1944. gadā Miķelis Pankoks devās bēgļu gaitās un Latvijā par viņa tālākajām gaitām nebija nekādu ziņu. Miķelis Pankoku uzskatīja par bezvēsts pazudušu.

1991. gadā pienāca negaidīta ziņa – izstādes katalogs, kas liecināja par Miķeļa Pankoka dzīves gaitām un viņa daiļradi pēc kara. 1944. gadā Miķelis Pankoks bija nokļuvis Vācijā, līdz 1950. gadam uzturējies bēgļu nometnē Foralbergā. Pēc bēgļu gaitām Vācijā un Austrijā, 1951. gada 17. maijā, šķērsojot Šveices robežu, viņš nokļuva Valdhauza psihiatriskajā klīnikā. Šveice kļuva par viņa otro dzimteni, ne oficiāli, jo viņš nekad nav bijis tās pilsonis, bet gan to cilvēcisko jūtu un attieksmju dēļ, kuras var dēvēt par draudzību, cieņas pilnu interesi, apbrīnu un mīlestību. To cilvēku dēļ, kuriem pateicoties, Miķelis Pankoks, ilgus gadus zudis dzimtenei, nekad nebija zudis kultūrai. Miķelis Pankoks mira 1983. gadā.

Neskatoties uz vēlāko garīga rakstura slimību, viņa tēlnieka fenomens ir saņēmis starptautisku atzīšanu. Viņa darbi eksponēti Šveicē un Austrijā, „Colection d’Art brut” muzejā Lozannā un Kūras Bindnera mākslas muzejā, atrodas vairākās privātkolekcijās.

1986. gadā vietā, kur kādreiz atradās Veckupšu māja, ir novietots tēlnieces Svetlanas Beļinskas veidots piemiņas akmens. Šīs ieceres autors ir Oļģerts Piķelis un „Optimistu pulks”. Miķelis Pankoks ir ietverts „Kurzemes Vārda” atlasē „20. gadsimta izcilākie Liepājas mākslinieki”.

1991. gadā Liepājas muzejs izdeva Uļjanas Gintneres monogrāfiju „Miķelis Pankoks”, tēlnieka simtgadi sagaidot ar Šveices kultūras fonda „Pro Helvetia” atbalstu iznāca rakstu krājums, kas veltīts koktēlniekam. Savukārt režisors Rodrigo Rikards 1993. gadā radījis dokumentālo filmu „Miķelis Pankoks. Fantāzijas Miglāji”.