Sakopjam gan laukus un pilsētas, gan digitālo vidi! Šogad jau 18. gadu pēc kārtas Latvija vienosies “Lielajā talkā”

Jau sen zināms, ka latviešu dzīvesziņa ir neatraujama no pārliecības – sava apkārtne ir jāciena un jāsargā. Tam tiek pieliktas lielas pūles arī ikdienā, tūristiem un ārzemju viesiem ik pa laikam paužot izbrīnu par to, cik sakoptas ir mūsu pilsētas. Taču daudz organizētākā, jaudīgākā un pārskatāmākā veidā šo demonstrē nu jau par stabilu tradīciju kļuvušās “Lielās talkas”.

No lauku darbiem līdz pat “digitālajām talkām”

“Katru gadu mēģinām piešķirt šim pasākumam kādu nebijušu akcentu, kas uzrunātu un ieinteresētu. Šogad esam iecerējuši pieteikt talkošanas tradīcijas Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam. Talkas Latvijā ir interesants fenomens – katra paaudze šo brīvprātīgo darbu saredz pa savam, ienes jaunas vēsmas, izmaina to. Ir ļoti aplami dēvēt talkas par “padomju mantojumu”. Šī tradīcija ir daudz, daudz senāka, izdzīvojusi līdz mūsdienām un turpina uzrunāt arī cilvēkus šodien,” skaidro “Lielās talkas” pārstāve Kristīna Sprūdža.

“Es domāju, ka mēs Latvijā esam unikāli pasaules sakopšanas dienu tradīciju kontekstā, jo procentuāli mūsu valstī talkotāju skaits, iesaiste vairākus gadus ir bijusi augstāka nekā jebkur citur pasaulē. Tas nozīmē, ka cītīgi sakopjam savu vidi kā laukos, tā pilsētvidē. Ir pat tāda lieta kā “digitālās talkas” – apzināti sakopt to, ko glabājam savās ierīcēs un apzinīgāk rīkoties ar informāciju, kuru šādi apstrādājam. Arī ierīču sakopšana ik pa laikam ir ļoti nepieciešama!” piebilst Aiva Rozenberga, kuras atbildība ir “Lielās Talkas” stratēģiskā komunikācija un starptautiskās attiecības.

Pēc 17 pavasariem, kas aizvadīti, sakopjot Latviju, rezultāts esot gana labi redzams, norāda Aiva: “Talcinieku skaits saglabājas tikpat augsts – ap 140 000 cilvēku – taču savākto atkritumu daudzums ar gadiem sarūk. Tas norāda gan uz to, ka vide kļūst tīrāka, gan, domājams, arī uz to, ka kļūstam atbildīgāki un mazāk piesārņojam apkārtni. Ir gan arī savi izaicinājumi. Piemēram, indikācijas, ka pēdējā laikā meži tiek piemēsloti dziļāk iekšā to teritorijās.”

Talkās iztīra arī namu pagrabus

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Andra Rakšte norāda, ka pašvaldībām pēdējos gados nereti ir grūti piedāvāt kaut kādas problemātiskās teritorijas, jo vairums jau ir sakopts: “Jākļūst radošiem un jādomā par labiekārtošanas darbiem, kas arī ir būtiski un noderīgi.” Kristīna Sprūdža piebilst, ka talkošanai var droši nodoties arī citos Latvijas reģionos, novados, ne vien tajā, kurā talkotājs mitinās.

Aiva Rozenberga norāda, ka pēdējos divus gadus talkās tiek pievērsta īpaša uzmanība ēku pagrabiem. Tas tiek darīts civilās aizsardzības kontekstā un šādos darbos iesaistās vairākas pašvaldības Latvijā. Attīrīti pagrabi var tikt nākotnē izmantoti patvertņu veidošanai, paskaidro “Lielās talkas” pārstāve. Šādiem darbiem jau iepriekš pievērsušies talcinieki Ogrē, Siguldā un Jēkabpilī.

Talkās socializējamies un stiprinām saites

Jāpiebilst, ka paralēli acīmredzamajam talku pozitīvajam efektam, šāda veida kopā strādāšanai ir arī spēcīga socializēšanās šķautne.

“Lai arī par latviešiem ir mīti, ka mums īpaši nepatīk biedroties, tā ne vienmēr ir taisnība. Mēs sanākam kopā, lai darītu darbus. Ārvalstīs liels pārsteigums ir tas, ka mums ir četri valsts prezidenti, kuri kā vārdos, tā darbos ir atbalstījuši šo kustību. Ir arī ziņas, ka talkās cilvēki iepazīstas, pēcāk dibina ģimenes,” norāda Aiva.

“Sociālais aspekts šim pasākumam ir ļoti labi redzams no malas. Lai piedalītos dziesmusvētkos, ir jāprot dziedāt, lai piedalītos talkā – vienkārši jāsaņemas darbam. To var ikviens, šāda biedrošanās un tās ieguvumi ir pieejami ikvienam,” norāda “Lielās talkas” pārstāve Kristīna.

Kā sagatavoties talkai?

Tiem, kuri šogad apsver piedalīties “Lielajā talkā” pirmo reizi, Aiva Rozenberga iesaka sākt ar reģistrēšanos Talkas.lv. Sadaļā “Kartes” atzīmētas var atrast vietas, kurās būtu nepieciešams darbs. Atliek vien izvēlēties vietu, pieteikties tai un saņemt informāciju no organizatoriem.

“Talku koordinatori sazināsies ar potenciālajiem talciniekiem un būs jāvienojas par laiku, vietu, kur tiks atstāti darbiem nepieciešamie atkritumu maisi. Galvenais – kartē precīzi ar kursoru norādīt vietu, kur talkots, lai maisu savācēji pēcāk var tos atrast,” norāda “Lielās talkas” administrators Kristaps Greckis.

“Ir iespēja talkot arī individuāli. Talkas nedēļā, no 22. aprīļa ir iespēja “Rimi” veikalos, veicot pirkumu, tikt pie bezmaksas talkas maisa, ko tad pēcāk izmantot darbos. Šo maisu atliek vien pienest klāt kādai citai talkai, kas iepriekš atzīmēta kartē, vai arī izmest privātā atkritumu konteinerā,” norāda Aiva.

Ikviens var izvēlēties savu talkas veidu, atrast savu talkas vietu un piereģistrēt to mājaslapas Talkas.lv sadaļā "Kartes – Lielā Talka 2025".