Vairākas latviešu diasporu biedrības iestājas par tālmācībām
Jau ilgāku laiku, Saiemas Izglītības komisijā tiek skatīti izglītības likuma grozījumi, starp kuriem arī pavīd ideja par tālmācību aizliegšanu. Vairākas diasporas kategoriski iestājas pret šādu ideju un ir sagatavojušas un iesniegušas grozījumus Saeimā, kas ne tikai atbalsta tālmacības, bet arī tās padarītu plašāk pieejamas ārvalstīs dzīvojošiem.
Kā norāda likumprojekta autori, pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, kopš 2000.gada no Latvijas ir emigrējušas aptuveni 400 000 personas. Negatīvie dzimstības rādītāji un pieaugošā emigrācija ir iemesls latviešu valodas lietotāju skaita samazinājumam pasaulē. Ārpus Latvijas latviešu valodas lietotāju skaits ir atkarīgs no diasporas kopienām un to aktivitātēm valodas uzturēšanā. Tomēr, mainoties emigrācijas intensitātei un pieaugot ārvalstīs dzimušo latviešu skaitam, pastāv risks, ka latviešu valodas prasme diasporā varētu samazināties. Piemēram, bērniem, kuri emigrācijā pavadījuši ilgāku laiku vai dzimuši ārvalstīs, latviešu valodas prasme bieži ir zemāka. Izglītības sistēma un normatīvie akti Latvijā zināmā mērā neveicina latviešu valodas popularizāciju un apgūšanu ārvalstīs dzīvojošām personām. Ārvalstīs dzīvojošiem, tālmācības iespēja ir bieži vien vienīgais risinājums turpināt apgūt latviešu valodu un vēsturi, bet ir vairāki ierobežojoši faktori.
Izglītības likuma 9.pants nosaka obligātu izglītību latviešu valodā. Protams, tas ir pozitīvi attiecībā uz izglītības sistēmu Latvijā, lai neradītu apdraudējumu latviešu valodai, bet ārvalstīs, šī norma rada pretēju efektu. Daudzi emigrējušie un ārvalstīs dzīvojošie ar laiku asimilējās un zaudē saikni ar Latviju un latviešu valodu. Daudzi bērni ir izceļojuši mazā vecumā, vai dzimuši ārvalstīs un nerunā latviski. Un šī norma ierobežo iespēju tālmācības mācību iestādēm āŗvalstīs dzīvojošiem piedāvāt pakalpojumu apgūt latviešu valodu bilingviāli, nodrošinot mācības attiecīgās ārvalsts valodā un latviešu valodā. Pietam, atsevišķās Eiropas valstīs, kā piemēram Spānijā, izveidojot ārvalsts mācību centru uz vietas, mācības atbilstoši Spānija likumdošanai notiek atbilstoši, tās ārvalsts likumdošanai, bet ar obligātu nosacījumu, ka jābūt arī spāņu valodas un vēstures mācībām. Ideāls risinājums ārvalstīs dzīvojošiem bērniem būtu jābūt iespējai mācīties arī attiecīga valsts valodā un latviešu valodā, kā minimumu nosakot latviešu valodas un vēstures apguvi.
Otra norma, kas apgrūtina latviešu valodas apguvi ārvalstīs ir centralizētie eksāmeni, jo ne visiem ir iespējas nodrošināt nokļūšanu uz eksāmenu kārtošanu Latvijā. Šeit kā risinājums, būtu centralizēto eksāmenu iespējas nodrošināšana tālmācības iestādēm, kārtot attālināti, jeb kā otrs variants, kārtot attiecīgās valsts teritorijā, nodrošinot pārstāvju klātbūtni.
Grozījumi, kas noteiktu iespēju ārvalstīs dzīvojošiem mācīties talmācībās papildus arī svešvalodā un centralizēto eksāmenu iespēja attālinati, radītu izvēles iespēju emigrējušiem jauniešiem, pēc vidusskolas beigšanas atgriezties Latvijā vai turpināt dzīvi ārvalstīs. Jaunieši būtu konkurēt spējīgi ar savām valodas zināšanām. Kā arī pie šādiem grozījumiem citu valstu un tautību pārstāvjiem, kuriem ir vēlme papildus apgūt latviešu valodu būtu iespēja to izdarīt, kas veicinātu latviešu valodas popularitāti. Šie grozījumi varētu būt, daļa no reemigrācijas plāna, kas radītu iespēju ārvalstīs dzīvojošiem jauniešiem būt konkurētspējīgiem, gadījumā, ja nolemtu atgriezties Latvijā.
Tālmācības iespēja ārvalstis dzīvojošiem ir vislabākais variants, jo teritoriāli nodrošināt mācību klātienē ārvalstīs dzīvojošiem ir neefektīvi, lielo attālumu dēļ starp diasporās dzīvojošām personām. Piemēram, Spānijā uz 2022.gadu dzīvoja aptuveni 6000 no Latvijas pilsoņi, no kuriem 926 bērni vecumā no 7 gadiem. Šīs personas apdzīvo 51 Spānijas provinci, kur attālums starp provincēm var sasniegt pat vairāk, kā 2500 km.
Pēc statistikas datiem, jauniešu īpatsvars emigrācijā ir aptuveni 15-20%, ņemot vērā, ka daudzi otro paaudzes emigranti piedzimst ārpus Latvijas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dažādiem pētījumiem un diasporas aprēķiniem, kas vērsti uz Latvijas diasporas demogrāfisko struktūru, norāda, ka kopējā Latvijas diasporas iedzīvotāju sastāvā bērnu īpatsvars (piemēram, līdz 17 gadiem) ir aptuveni 16-18%. Ja pieņemam, ka Latvijas diasporas kopējais skaits pasaulē ir aptuveni 440 000 cilvēku (daži novērtējumi norāda, ka tas var būt ap 350 000-450 000), tad bērnu (līdz 17 gadiem) skaits varētu būt aptuveni 70 000-80 000. Ja mērķa intervāls ir 5-19 gadi, tad varētu būt nedaudz lielāks skaitlis, bet konkrēti dati var būt atšķirīgi atkarībā no metodoloģijas. Tomēr jāuzsver, ka šis novērtējums ir aptuvens un balstīts uz dažādiem pētījumiem un pieņēmumiem, jo precīzi vecuma dati Latvijas diasporā nav viennozīmīgi publicēti. Lai iegūtu precīzāku skaitli, nepieciešami detalizēti mikrodatu analīzes rezultāti no PMLP un CSP vai specializētu diasporas pētījumu avotiem.
Kopumā, no šiem datiem izriet, ka aptuveni 70 000 - 80 000 jaunieši, dzīvojot ārvalstīs, ir potenciāli, tā grupas daļa, kas iespējams neapgūst latviešu valodu. Protams, ka ārvalstīs darbojas gan regulāras, formālas latviešu skolas, gan arī neformālas nedēļas nogales vai papildskolas, kuru mērķis ir nodot latviešu valodu un kultūru ārzemēs. Aptuvenais skaits pasaulē 55 - 65 iestādes. Tomēr, lielas daļas šo mācību iestāžu absolvēšana, nav pielīdzināma ar Latvijā esošo skolu absolvēšanu un diploma. Cik zināms šobrīd arī tiek virzīti grozījumi Izglītības likuma 47.pantā, kas grozītu interešu izglītības normas, bet tas nerastu risinājumu ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, jo interešu izglītības variantā, tā saucamās svētdienas skoliņas vai kādi citi pulciņi, nav viens un tas pats, kas pilnvērtīga izglītības diploma iegūšana.
