Braže Vašingtonā tikusies ar Trampa īpašo sūtni Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītu Kellogu

“Baltijas valstis ir ciešākie ASV sabiedrotie un draugi – gan NATO ietvarā, gan eiroatlantiskajā telpā. Abu partiju kongresmeņi, senatori un jaunās administrācijas pārstāvji īpaši atzinīgi novērtēja mūsu valstu līderību NATO attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā, enerģētiskajā neatkarībā, kā arī Baltijas līderību atbalstam Ukrainai. Baltijas ministri informēja par valstu enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, sašķidrinātās gāzes iepirkumiem no ASV, atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmas (BRELL). Baltijas un ASV pārstāvjiem ir vienota nostāja, ka Eiropai ir vairāk jāiegulda savā aizsardzībā un ka ir jāturpina stiprināt NATO spējas, tostarp NATO Samitā Hāgā.

When meeting General Keith Kellogg, the Baltic foreign ministers discussed forging a sustainable and durable peace in Ukraine.

Peace through strength is the answer - ensuring continued support for #Ukraine and a strong NATO alliance. 🇺🇸🇱🇻🇱🇹🇪🇪🇺🇦 pic.twitter.com/DkKiaoFMXI

— Baiba Braže (@Braze_Baiba) February 7, 2025

“Mums ir vienota izpratne, ka Krievija ir vistiešākais drauds eiroatlantiskajai un sabiedroto drošībai. Krievijas vājināšana palīdzēs ilgstoša un taisnīga miera nodrošināšanai Ukrainā un būs vislabākā drošības garantija visai Eiroatlantiskajai telpai un mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos. Esam vienisprātis, ka Krieviju iegrožot var tikai ar “miers caur spēku” pieeju,” pēc kopīgās Baltijas valstu ārlietu ministru vizītes ASV uzsver Baiba Braže.

Baltija un ASV ir vienisprātis, ka visa pamatu pamats ir drošība – bez tās nav iespējama ne ekonomikas izaugsme un konkurētspēja, ne labklājība un attīstība. B. Braže uzsver, ka ASV katru gadu piešķir ievērojamu finansējumu Baltijas valstu drošībai – aptuveni 230 miljonus ASV dolāru bruņojuma iepirkumiem.

Ar abu partiju kongresmeņiem, senatoriem un ASV administrāciju pārrunātas iespējas vēl vairāk paplašināt sadarbību aizsardzībā, drošībā un enerģētikas jomā. “Ar ASV pārstāvjiem esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses – viens no tiem ir enerģētikas neatkarība, tostarp ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumi. Tāpat vienojāmies sadarboties aizsardzības un drošības jomās, īpaši kiberdrošībā, un jauno tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes – 5G/6G un kvantu tehnoloģijās,” norāda B. Braže.

Jāmin, ka ASV Tirdzniecības kameras rīkotajā kiberdrošības politikas profesionāļu forumā (Annual Cyber Policy Awards) B. Braže uzstājās ar ievadrunu, uzsverot stratēģiskas publiskās un privātās partnerības nozīmi, lai stātos pretī ārējam apdraudējumam un stiprinātu drošības situāciju.

Ārlietu ministre kopā ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem tikās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītu Kellogu (Keith Kellogg). Amatpersonas bija vienisprātis, ka ir jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu kaujas laukā un sarunās pie diplomātijas galda, un ka ir maksimāli jāiegrožo Krievija, tostarp stiprinot sankcijas. B. Braže uzsvēra, ka miers nedrīkst būt uz Ukrainas rēķina – tam jābūt taisnīgam, ilgtspējīgam un balstītam starptautisko tiesību principos. B. Braže informēja K. Kellogu par darbu pie ES 16. sankciju pakotnes pret Krieviju, ko plānots apstiprināt līdz 24. februārim, kad apritēs trīs gadi, kopš Krievija sāka agresijas karu Ukrainā. Viņa iezīmēja, ka Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka “ēnas flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. B. Braže pateicās ASV par līdzšinējo sadarbību un paveikto sankciju jomā.

Vizītes laikā ar ASV politiķiem pārrunāta ES migrācijas politika un cīņa ar nelegālo migrāciju un migrācijas instrumentializāciju, kā arī Baltijas valstu pieredze cīņā pret Krievijas radīto apdraudējumu. B. Braže uzsvēra, ka Latvija stiprina un sargā visu ES un NATO ārējo robežu. Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija ir un būs starp NATO līderiem attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā – tuvojamies 4 % no IKP, un tuvākajos gados ieguldījums būs vēl lielāks. Ar ASV kongresmeņiem, senatoriem un administrāciju pārrunāta arī Baltijas virzība uz enerģētisko neatkarību – atslēgšanās no BRELL un pievienošanās Eiropas elektrotīklam. Tā bija arī viena no galvenajām tēmām Baltijas ārlietu ministru diskusijā Nacionālā Preses klubā Vašingtonā.

Baiba Braže darba vizītē Vašingtonā tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas un Senāta pārstāvjiem, vairākām ASV domnīcām, kā arī piedalījās starptautiskās drošības domnīcas GLOBSEC konferencē.

SENĀTS

• Ar ASV Senāta Eiropas lietu apakškomisijas vadītāju, Nacionālās Republikāņu Senāta komitejas vadītāju senatoru Stīvu Deinsu (Steve Daines), ārlietu ministre pārrunāja sadarbības paplašināšanu tehnoloģijās, Baltijas pāreju uz enerģētisko neatkarību no Krievijas un nepieciešamību maksimāli samazināt Krievijas spējas turpināt karu Ukrainā.
•  B. Braže tikās ar Ārlietu komisijas vadītāju senatoru Džimu Rišu (Jim Risch) un Bruņoto spēku komisijas senatori Elīzu Slotkinu (Elissa Slotkin). B. Braže satika arī Tirdzniecības, zinātnes un transporta komisijas vadītāju un Ārlietu komisijas senatoru Tedu Kruzu (Ted Cruz).
• Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar Senāta Baltijas sadraudzības grupas līdzpriekšsēdētājiem Diku Durbinu (Dick Durbin) un Čaku Grasliju (Chuck Grassley), kā arī grupas senatori Džīnu Šahīnu (Jeanne Shaheen), senatoru Pītu Riketsu (Pete Ricketts) un senatori Eimiju Klobušāru (Amy Klobuchar). Tieši D. Durbins un Č. Grāslijs ir Baltijas drošības iniciatīvas likuma iniciatori – tas ir abu partiju atbalstīts likumprojekts, kas nostiprina Baltijas Drošības iniciatīvu (BSI). Šī iniciatīva stiprina ASV drošības sadarbību ar Baltijas valstīm, ņemot vērā Krievijas neizprovocēto karu pret Ukrainu un pieaugošos saspīlējumus ar Ķīnu. 2024. gadā, tieši pateicoties D. Durbinam, BSI aizsardzības finansējumam nodrošināti 228 miljoni dolāru.   

 PĀRSTĀVJU PALĀTA

• ASV Pārstāvju palātas Eiropas lietu apakškomisijas vadītājas Kītam Selfam (Keith Self) ministre uzsvēra, ka, lai pretotos nākotnes draudiem, izšķiroši svarīga spēcīga ASV līderība un spēcīga Eiropa.
•  B. Braže tikās ar Ārlietu komisijas vadītāju Braienu Mastu (Brian Mast), ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieku Gregoriju Mīksu (Gregory Meeks), Ārlietu komisijas locekli Geibu Amo (Gabe Amo), Eiropas lietu apakškomisijas vadītāja vietnieku Bilu Kītingu (Bill Keating).
•  Ārlietu ministre tikās arī ar Pārstāvju palātas Baltijas sadraudzības grupas līdzpriekšsēdētājiem Saludu Karbahalu (Salud Carbajal) un Donu Beikonu (Don Bacon).
• Ārlietu ministre tikās ar Pārstāvju palātas Helsinku komisijas vadītāju Džo Vilsonu (Joe Wilson) un Aizsardzības budžeta apakškomisijas vadītāju Kenu Kalvertu (Ken Calvert).

 DOMNĪCAS un INTEREŠU ORGANIZĀCIJAS

• Uzstājoties starptautiskās drošības domnīcas GLOBSEC 2025. gada transatlantiskajā forumā, B. Braže uzsvēra, ka mūsdienu ģeopolitiskie izaicinājumi NATO sabiedrotajiem liek būt vienotākiem nekā jebkad iepriekš alianses vēsturē – vienotība ir Alianses lielākais spēks, un tikai ar kopīgu un izlēmīgu rīcību būs iespējams saglabāt mieru un drošību transatlantiskajā telpā.
• Sarunās ar konservatīvās domnīcas The Heritage Foundation pārstāvjiem B. Braže uzsvēra Latvijas ārpolitikas prioritātes – stiprināt transatlantisko sadarbību, drošību, tostarp enerģētikas un kiberdrošības jomās. Ministre norādīja, ka ASV un ES ir visciešāk integrētās ekonomikas pasaulē, un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir kritiski svarīgi dažādot piegādes ķēdes, balstoties uz uzticamiem partneriem.
• Amerikas–Centrāleiropas biznesa asociācijas (ACEBA) biedriem ministre uzsvēra Latvijas prioritātes, tostarp padziļināt ASV ekonomisko iesaisti Latvijā, īpaši militārās industrijas, IKT, mākslīgā intelekta un tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes (5G testēšanas projekti Ādažu bāzē,  kvantu tehnoloģiju, 6G risinājumu attīstība).
• Baltijas valstu ministri ar Vašingtonā bāzētajiem žurnālistiem Nacionālajā Preses klubā (National Press Club) publiskā diskusijā fokusējās uz Baltijas enerģētikas neatkarību (atslēgšanos no BRELL), atbalstu Ukrainai un NATO spēju stiprināšanu.

Ministri tikās arī ar Maiklu Savkivu (Michael Sawkiw, Jr.) – Amerikas Ukraiņu kongresa komitejas prezidentu.