Kāda ir Latvijas iedzīvotāju pensiju nākotne? 82% cilvēku negatavo sevi vecumdienām
Jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā, kurai jābūt stabilai vairāku paaudžu garumā, nepalielina uzticību, ja tās ir nepārdomātas. Tā TV3 raidījumā "900 sekundes" paziņoja kompānijas "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns, komentējot gandrīz puses sabiedrības viedokli, ka viņi nesaņems pensijas.
Šis gads sācies ar izmaiņām pensiju nodrošinājuma jomā. Saskaņā ar Saeimas lēmumu atskaitījumi pensiju otrajā līmenī tagad būs par vienu procentpunktu mazāki. Tas nozīmē mazāku iespēju likt naudai strādāt šodien, lai tā nestu ienākumus rīt.
Saskaņā ar "SEB Life and Pension Baltic" pasūtītās aptaujas datiem ievērojama daļa iedzīvotāju - 46% - uzskata, ka viņiem pensijas tik un tā nebūs. Čulkstēns skaidro, ka šādi aptaujas rezultāti ir tieši saistīti ar uzticību pensiju sistēmai. "Pensiju sistēma, konkrēti pirmais līmenis, ir solidāra sistēma starp paaudzēm. Tas nozīmē, ka strādājošie pilsoņi apmaksā pensijas esošajiem pensionāriem, cerot, ka tad, kad viņi paši dosies pensijā, viņus nodrošinās nākamie darbinieki. Jebkuras izmaiņas šajā sistēmā, kurai jābūt stabilai vairāku paaudžu garumā, ja tās ir nepārdomātas, protams, neveicina uzticību," norādīja SEB pārstāvis.
Viņš turpina: "Ir vēl divi būtiski aspekti. Pirmais - tie, kas dziļāk pēta pensiju jomu, ir attaisnoti norūpējušies par demogrāfisko situāciju. Šodien apmēram trīs strādājošie nodrošina pensiju vienam pensionāram. Bet pēc 15 gadiem šī attiecība būs divi pret vienu, kas radīs milzīgu spriedzi pensiju budžetam un, iespējams, prasīs nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Tomēr būtiskākais faktors ir tas, ka pensija šķiet kaut kas tāls, tāpēc tā nav prioritāte šodienai. Tā dēļ pastāv daudzi mīti par pensijām."
Vienlaikus iedzīvotāju finanšu pratība turpina pieaugt. Čulkstēns skaidro: “Cilvēki arvien biežāk izmanto tādus instrumentus kā nekustamais īpašums, akcijas utt., bet kopumā tas notiek diezgan lēni, jo pamatproblēma ir pāreja no idejām un domām uz konkrētu rīcību."
Čulkstēns uzsver, ka "gan privātie pensiju fondi, gan uzkrājošā dzīvības apdrošināšana šobrīd ir galvenie instrumenti ilgtermiņa uzkrāšanai pensijai, un to popularitāte pakāpeniski pieaug. (..) Tomēr 82% iedzīvotāju, kas ir kliedzošs skaitlis, joprojām regulāri nekrāj pensijai. Savukārt tie, kas sāk krāt, to dara 55 gadu vecumā, kas ir par vēlu, lai sakrātu pietiekami." Kad tad ir vērts sākt? Tiklīdz parādās pirmie stabilie ienākumi, tātad apmēram no 25 gadu vecuma.
