Labklājības ministrs Reirs: "Trešdaļa sabiedrības nepiedalās pilnvērtīgā sociālā budžeta veidošanā"

Viena no Labklājības ministrijas pašreizējām prioritātēm ir ar pašvaldībām apspriest, kā dzīvē īstenot deinstitucionalizācijas procesu jeb ģimenisku apstākļu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ir viens no lielākajiem projektiem Latvijas vēsturē sociālajā jomā.

Savas vizītes laikā Talsos, ministrs laikrakstam „Talsu Vēstis” atzina: „Priecē, ka līdz šim ir ļoti labi rezultāti. Ja pagājušā gada sākumā deinstitucionalizācijas process bija ļoti grūts, pašvaldības pret to iebilda, šobrīd esam nomainījuši komandu, un tagad ir labi rezultāti Nepieciešams palīdzēt pašvaldībām izstrādāt plānus atbilstoši tam, kas noteikts normatīvajos aktos”. Viņš uzsvēra, ka īpašas rūpes sagādā bērni ar īpašām vajadzībām. Ja pašvaldība var sniegt bērnu vecākiem tādus pakalpojumus kā „atelpas brīdis” vai „dienas centrs”, tā ir iespēja vecākiem izrauties no ikdienas rūpju loka un veiksmīgi atgriezties darba tirgū. Pašlaik notiek aktīvs darbs, lai līdz gada beigām izstrādātu koncepciju valsts līmenī.

Pašlaik Latvijā dažādās aprūpes institūcijās dzīvo aptuveni 300 bērnu ar īpašām vajadzībām, bet ģimenēs aptuveni 1500 bērnu. „Plānotie pakalpojumi paredzēti tiem bērniem, kuri pašlaik dzīvo ģimenēs. Tā ir galvenā būtība. Institūcijas ir un būs, bet forma jāmaina,” skaidroja labklājības ministrs.

Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, sporta, sociālajos un veselības jautājumos Daiga Feldmane rosināja atbalstīt plānotās ieceres deinstitucionalizācijas plāna izstrādē. Viena no tām - izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, izveidot daudzfunkcionālu centru ar grupu dzīvokļiem Sabiles vecajā slimnīcā, bet tam nepieciešams arī ievērojams finansējums. Otra iecere - tā kā ir bērni, kuri šogad beigs mācības pirmsskolas izglītības iestādē ar speciālo izglītības programmu un viņiem ir smagi funkcionāli traucējumi, vecāki nevēlas savus bērnus uz nedēļu vest tālu prom no mājām, kur viņi būtu jāatstāj. „Atradām iespēju vienā grupā izveidot dienas centru šiem bērniem, kuri pēc mācībām varētu tur uzturēties,” skaidroja Feldmane.

Tikšanās laikā no Talsu Komersantu kluba pārstāvjiem izskanēja bažas par to, ka valstiskā līmenī nav sakārtots jautājums, lai palīdzētu uzņēmējam darbā pieņemt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, raksta „Talsu Vēstis”. Uzņēmēji pauda, ka viņiem nav motivācijas to darīt, jo nepieciešami papildu līdzekļi, kas jāiegulda no „pašu kabatas”, piemēram, īpašam aprīkojumam, tāpēc aicināja ministru domāt par to, kā ieinteresēt uzņēmējus, jo ļoti bieži cilvēki ar īpašām vajadzībām ir daudz apzinīgāki darba veicēji nekā veselie.

„Tas ir gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), gan valstiskā līmenī risināms jautājums. Nepieciešams veidot saskarsmi starp darba devēju un cilvēku, kurš grib strādāt. Esam mudinājuši nevalstiskās organizācijas, kuras sadarbojas ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, lai viņi reģistrējas NVA kā bezdarbnieki ar invaliditāti. Tas sniegs mums iespēju apzināt, kuri vēlas materiāli sevi atbalstīt, un tad ar šīm personām strādāsim. Nepieciešams arī nodrošināt lekcijas un seminārus darba devējiem, skaidrojot, kādas vajadzības ir šiem cilvēkiem, kā to nodrošināt. Vajag izvērtēt, ko viņi spēj, nevis nespēj. Pasaules līmenī ir ļoti daudz pozitīvu metodiku,” „Talsu Vēstīm” sacīja ministrs.

Talsu novada komersanti kā būtisku problēmu norādīja arī to, ka aptuveni viena trešdaļa darbinieku ļaunprātīgi slimo, un tas netiek pienācīgi kontrolēts. Tika minēts piemērs, ka uzņēmējs spiests veidot par sevi sliktu tēlu, jo viņam jādodas pie ģimenes ārsta, lai pieprasītu stingri izvērtēt darbinieku veselības stāvokli. Reirs piekrita, ka tā ir būtiska problēma, tomēr Veselības ministrija ir pretējās domās un uzskata, ka viss ir kārtībā. Viņš pauda cerību, ka E-veselības sistēmas ieviešana problēmu mazinās. Vairākkārt tika norādīts, ka jautājums ir Veselības ministrijas kompetencē, rezultātā ministram atzīstot, ka tā ir bijusi kļūda — nodalīt Labklājības un Veselības ministriju vienu no otras.

Ministrs arī minēja, ka nepieciešamas izmaiņas NVA: „Nevar būt tā, ka bezdarbnieks aiziet uz aģentūru un iznāk ar tukšām rokām. Šobrīd saņemam ievērojamus līdzekļus no dažādām Eiropas Savienības programmām, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātībai, mūžizglītībai, pārkvalifikācijas iespējām un citam. Šeit ir runa par cilvēku attieksmi, jo visu nevar panākt tikai ar projektiem un naudu. Darbiniekam jāvēlas palīdzēt cilvēkam — nevis tikai formāli veikt pienākumus, bet ar iejūtību un spēju atrast cilvēkā kādu pozitīvu iezīmi, un piemeklēt personai attiecīgos pakalpojumus, ko institūcija piedāvā. Nepieciešams izzināt cilvēku un viņa vajadzības. Tas nozīmē, ka mums pēc iespējas ātrāk jāsniedz darbiniekiem vairāk instrumentu, pakalpojumu veidu. Lai tā nebūtu tikai reģistrācija vai brīvo vakanču vākšana no darba devējiem. Vajadzīga proaktīva darbība”.

Ministrs vērsa klātesošo uzmanību vēl vienai būtiskai problēmai: „Viena trešdaļa iedzīvotāju nepiedalās pilnvērtīga sociālā budžeta veidošanā - tā ir sprādziena situācija! Bijām izstrādājuši piedāvājumu veikt sociālās iemaksas vismaz minimālā apjomā, bet, ja cilvēki neiemaksā līdzekļus, no kā lai garantē minimālo sociālo drošību? Plāns tika noraidīts, nekā cita vietā nav. Tas, ka uzņēmēji veido peļņu uz sociālo pabalstu rēķina, nav pieļaujams! Esam tikušies ar Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, meklēsim risinājumu, jo tas jāatrod līdz šī gada budžeta izstrādes procesam. 2019. gadā iezīmējas negatīva tendence sociālajā budžetā, kas grauj uzticību sociālajam atbalstam”.

Ministrs skaidroja, ka vaina meklējama ne tikai uzņēmējos vai cilvēkos, bet galvenokārt valsts pārvaldē. Viņš sniedza piemēru par cilvēkiem, kuri ir ar mieru saņemt algu „aploksnē”, nedomājot par savu pensiju nākotnē un nesaprotot, ka pensijas šodien jāsaņem mūsu tēviem un mātēm. „Daudzi ir spiesti pieņemt nosacījumus par sociālā nodokļa nemaksāšanu; cilvēki masveidā reģistrējas kā mikrouzņēmuma īpašnieki vai darbinieki. Piemēram, šoferi vai apkopējas, kuriem patiesībā nevajadzētu to darīt. Viņiem jāpilda savi darba pienākumi, nevis jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. Un te ir nepieciešami valsts instrumenti, kas definē nosacījumus. Meklēsim risinājumus,” solīja ministrs.