"Pusaudži nav pasargāti no kiberbulinga!" - psihologs par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem
Līdz ar sociālo tīklu un digitālās komunikācijas pieaugumu, psihologi aizvien biežāk apskata jautājumus par jauniešu informācijas uztveri un to, kā šī vidē saņemtā informācija ietekmē viņu psiholoģisko noturību, kritisko domāšanu un spēju atšķirt patieso no maldīgā. Sarunā ar klīnisko psihologu Edmundu Vanagu atklājam, kā sociālie tīkli veido jauniešu koncentrēšanās spējas un kādi ir būtiskākie signāli, kas var liecināt par emocionālu pārslodzi vai pat pārmērīgu spiedienu, ar ko jaunieši saskaras tiešsaistē.
Sociālo tīklu laikmetā svarīgi ir saprast, ka jauniešu koncentrēšanās spējas nav kritušās, bet mainījušies ir informācijas uztveres ieradumi.
Psiholoģiskā noturība un koncentrēšanās spējas
Par tiešu ietekmi varam spriest piesardzīgi, jo nav veikti pietiekami kvalitatīvi pētījumi, kas to tieši analizētu. Tomēr, runājot par saistībām, ir novērojumi, ka intensīva sociālo tīklu lietošana ietekmē citas dzīves jomas. Piemēram, jauniešu koncentrēšanās spējas un uzmanības spēja tieši nesamazinās, bet mainās informācijas lietošanas paradumi.
Šobrīd populārās platformas piedāvā saturu īsos, dažu sekunžu garos video, kas veicina sadrumstalotu informācijas uztveri. Tāpēc jaunieši, kuri intensīvi izmanto sociālos tīklus, mēdz sagaidīt arī skolā līdzīgu informācijas pasniegšanas veidu – īsus, koncentrētus faktus. Šis ieradums neļauj viegli pielāgoties klasiskam izglītības formātam, piemēram, grāmatu lasīšanai, kur teksti ir nepārtraukti. Tas parāda, ka nevis uzmanības spējas ir mazinājušās, bet ir mainījušies ieradumi un pieeja informācijas apstrādei.
Kritiska satura izvērtēšana
Pētījumi rāda, ka jaunieši bieži uzticas informācijai, kas nāk no vienaudžiem vai influenceriem, īpaši attiecībā uz mentālās veselības jautājumiem. Viņi mēdz dot priekšroku šādai informācijai pat tad, ja tās patiesums ir apšaubāms. Šo pieeju varētu skaidrot ar ērtāku pieejamību – sociālajos tīklos informācija par mentālo veselību ir vieglāk pieejama nekā oficiālos avotos.
Medijprātība un kritiska pieeja informācijas izvērtēšanā būtu jāmāca skolās, tomēr tas ir atkarīgs no izglītības sistēmas, cik lielā mērā tā šo prasmi attīsta.
Vai jaunietis spēj sevi pasargāt?
Latvijā, kur bulings ir izplatīts un kiberbulings ir viens no tā paveidiem, jauniešu spēja sevi pasargāt ir vāja. Mūsu bērni nav pilnībā aizsargāti no negatīvām pieredzēm digitālajā vidē, kur bieži sastopami cilvēki ar negatīvu attieksmi. Tās ģimenes, kurās vecāki izglīto bērnus par sociālo tīklu lietošanu un riskiem, situācija ir labāka, taču daudzos gadījumos bērni tiek atstāti vieni ar viedierīcēm un visu, kas tajās pieejams.
Pētījumi rāda, ka bērni no drošām ģimenēm, kur vecāki izprot digitālās pasaules iespējas un riskus, ir labāk sagatavoti un spēj ātrāk atpazīt potenciālos draudus. Turklāt, ja jaunieši ir aktīvi arī citās dzīves jomās, līdzsvarojot sociālo tīklu lietošanu ar citām aktivitātēm, tad to negatīvā ietekme uz viņiem ir mazāka.
Brīdinājuma signāli
Brīdinājuma signāli var būt jebkuras izmaiņas bērna uzvedībā, ēstgribā vai miegā. Nav vienas universālas pazīmes, bet vecākiem būtu jāievēro jebkādas novirzes no bērna ierastās uzvedības. Jo īpaši, ja bērns piedzīvo kiberbulingu, sākumā var nebūt nekāda pamanāma reakcija, un viņš par to vecākiem varētu nestāstīt mēnešiem.
Būtiski ir jau no mazotnes veidot ar bērnu atklātas attiecības, lai viņš justos drošs runāt par to, kas notiek viņa digitālajā vidē. Ja bērns pie pirmās negatīvās pieredzes varētu doties pie vecākiem un izstāstīt notikušo, tad vecāki varētu viņam palīdzēt laicīgi risināt problēmu. Diemžēl mūsu sabiedrībā ir liela tolerance pret bulingu, kas bieži ļauj šiem gadījumiem izvērsties, nerisinot tos laikus.
