Līdz ar plašāku pasaules līmeņa ārvalstu ekspertu piesaisti tiks veicināta Latvijas augstskolu starptautiskā konkurētspēja
Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka Saeima pieņēmusi būtiskus grozījumus Augstskolu likumā, kas iezīmē jaunu posmu Latvijas augstākajā izglītībā. Turpmāk augstskolām tiek daudz vairāk paplašinātas iespējas piesaistīt ārvalstu ekspertus un uzlabot izglītības kvalitāti, veidojot atvērtāku un konkurētspējīgāku akadēmisko vidi starptautiskā mērogā. Ilgtermiņā pārmaiņas veicinās gan Latvijas studentu un pētnieku darbību globālā zinātnes telpā, gan sekmēs valsts kopējās tautsaimniecības attīstību. Saeima grozījumus Augstskolu likumā pieņēma ceturtdien, 24. oktobrī.
“Līdz ar izmaiņām Augstskolu likumā Latvijas augstskolas kļūs pieejamākas plašākam akadēmiskajam lokam, ļaujot mūsu studentiem un zinātniekiem strādāt kopā ar pasaules līmeņa ekspertiem, iegūt starptautisku pieredzi un attīstīt jaunas sadarbības formas. Vienlaikus saglabājam valsts valodas prasības ilgtermiņā, tādējādi nodrošinot, ka starptautiskā attīstība notiek harmonijā ar Latvijas kultūras un valodas vērtībām, piemēram, zinātniskās terminoloģijas un pētniecības telpas attīstību. Šāds līdzsvarots pieeju modelis ļaus mūsu augstākās izglītības sistēmai kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju globālajā izglītības un zinātnes arēnā,” uzsver Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre.
Likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Valsts prezidents piedāvāja augstskolām iespēju, ņemot vērā to stratēģisko specializāciju, ievēlēt akadēmiskā personāla amatā ārvalstu speciālistus, kuru valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Šāda iespēja ļaus strādāt akadēmiskā amatā līdz sešiem gadiem ar noteikumu, ka šajā periodā tiek apgūta valsts valoda, nodrošinot arī iespēju prasmju atbilstību apliecināt, ja pēc termiņa beigām ārvalstnieks tiek izvēlēts atkārtoti vai jaunā akadēmiskajā amatā.
Atbilstoši grozījumiem tiek paplašinātas perspektīvas piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus, kuri var piedāvāt gan inovācijas un zināšanu apmaiņu, gan arī veidot ciešākas akadēmiskās saites ar vadošajiem izglītības centriem citviet pasaulē.
Latvijas augstskolas kļūs pievilcīgākas starptautiskajiem speciālistiem, kam ir ne tikai motivācija dalīties ar pieredzi, bet arī vēlme ieguldīt ilgtermiņā, strādājot ar skaidru un pārredzamu izaugsmes perspektīvu. Turklāt, saglabājot prasības valsts valodas apguvei, tiek stiprināta arī Latvijas kultūras un valodas loma augstākajā izglītībā, padarot akadēmisko vidi gan starptautiski pieejamu, gan nacionāli atbildīgu.
