Rosina drošības struktūru darbiniekus, kuri sodīti, izvietot atsevišķi no notiesātajiem

Grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK) paredzēts papildināt, ka, ja notiesātais ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP), Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, pašvaldības policijas, prokuratūras, tiesu, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta vai Satversmes aizsardzības biroja nodarbinātais, minēto iestāžu bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks vai ja notiesātā persona ir palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziegumu un tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā notiesātajai personai ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, minēto personu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

Līdz ar to visas iepriekš minētās notiesāto personu kategorijas, tai skaitā arī notiesātie, kuriem tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, tiks izvietotas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Ņemot vērā, ka Latvijā ir tikai viens sieviešu cietums, minētā prasība tika ņemta vērā arī attiecībā uz notiesātajām sievietēm.

Tieslietu ministrija norāda, ka jau šobrīd attiecībā uz ieslodzītajām sievietēm, kuras ir jāizvieto atsevišķi no pārējām notiesātajām sievietēm, tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi.

Turklāt jāņem arī, ka 2012.gada 3.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (turpmāk - ECT) pasludināja spriedumu lietā "Aleksējeva pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka šajā lietā nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) un 8.panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) pārkāpums saistībā ar Jeļenas Aleksējevas (iesniedzēja) sūdzībām par draudiem viņas drošībai un par privātās un ģimenes dzīves ierobežojumu ieslodzījuma laikā Iļģuciema cietumā, teikts sagatavoto grozījumu anotācijā.

Šajā lietā ECT piekrita Latvijas valdības izvirzītajam argumentam par to, ka nav pamatotu pierādījumu iesniedzējas veselībai vai dzīvībai reālam apdraudējumam Iļģuciema cietumā saistībā ar viņas mātes iepriekšējo nodarbošanos, un atzina, ka atbildīgās valsts amatpersonas bija īstenojušas nepieciešamos pasākumus iesniedzējas drošības aizsardzībai.

Līdz ar to ECT noraidīja iesniedzējas sūdzību par Konvencijas 3.panta pārkāpumu kā acīmredzami nepamatotu.

Ministrija likumprojekta anotācijā  norādījusi - ja netiks efektivizēts apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības mehānisms, gan iestādes, gan Tieslietu ministrija, gan arī administratīvās un vispārējās jurisdikcijas tiesas turpinās saņemt neskaitāmas ieslodzīto sūdzības. Turpinās pieaugt tiesu, it īpaši administratīvo tiesu, noslogotība, kas, ņemot vērā esošo situāciju administratīvajās tiesās, nav pieļaujams.

BNS