Par rehabilitācijas centru "Jaunķemeri": "Tas ir unikāls kūrorts!"
“Tas nav vienkārši kūrorts, tas ir unikāls kūrorts. Minerālūdeņi šeit ir, jūra šeit ir, kāpas šeit ir, trīs veidu dziednieciskie ūdeņi – sērudens, bromūdens un nātrija hlorīda. Dūņas šeit ir, gaiss tīrs, cilvēku maz,” atklāj kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” vadītājs, ārsts un zinātnieks Mihails Malkiels.
Kad runāju ar leģendāro dakteri tikšanos, viņš savā plānotājā skatās, lai neietrāpītu operāciju dienās – 82 gadu vecumā viņš joprojām ārstē un pat operē. Pārējā laikā viņš burtiski dzīvo savā izsapņotajā, izcīnītajā, izveidotajā, nosargātajā un joprojām augošajā sanatorijā. Degsme palīdzēt slimniekiem joprojām nav zudusi, bet izplatās uz padotajiem. “Četrdesmit septiņus gadus savu amata krēslu neesmu mainījis,” lepojas ārsts.
Ārsta karjera sākās kara hospitālī
Malkiela karjera medicīnā sākās bērnībā kara gados Altaja novada Barnaulā. Tur viņš ar ģimeni nokļuva bēgļu gaitās no dzimtās Dubrovņas Baltkrievijā, tādējādi izbēgot no ebreju masu slepkavībām. Barnaulā bija neskaitāmi hospitāļi ar ievainotajiem, un mazais Miša vienā no tiem dabūja darbu pie slimnieku kopšanas. Asinis, līķi, amputācijas – tas viss modināja puisī līdzjūtību, vēlēšanos palīdzēt glābt dzīvības.
Vitebskas Medicīnas institūtā izmācījies par ķirurgu.
Ceturtajā kursā Malkiels iepazinās ar savu nākamo sievu – franču valodas pasniedzēju no Latvijas. Kad pēc apprecēšanās pārcēlies uz sievas dzimteni, neviens atplestām rokām jauno dakterīti šeit negaidīja, līdz izdevās dabūt darbu Ķemeru sanatorijā kādas ārstes dzemdību atvaļinājuma laikā.
Pats meklēja vietu dziednīcai
Šis atvaļinājums ieildzis, un Malkiels ar lielu degsmi apguva kūrorta dziedniecības noslēpumus no pieredzējušākiem kolēģiem, darbā ielikdams sirdi un dvēseli.
No kara laika ievainoto kopēja izauga zinātnieks, Nopelniem bagātais ārsts, kūrortu nozares organizators. Malkiels smēlās pieredzi ārvalstu kūrortos, pēc viņa iniciatīvas Ķemeros tapa spinālā nodaļa, pats kļuva par tās vadītāju. Izdevās palīdzēt daudziem pacientiem, bet ar to nepietika, gribējās vēl vairāk. 1961. gadā 29 gadus vecajam Ķemeru sanatorijas “Latvija” vadītājam radās doma, ka dziednīcai jāmeklē jauna vieta, tuvāk jūrai un galvenajiem ceļiem.
Joprojām top kas jauns
Vēl atlika izsist naudu un īstenot sapni. Vai sadabūt līdzekļus, lai īstenotu savu sapni, padomju laikos bijis grūti? Malkiels atbild: “Nav tas vārds!” Vēl grūtāk bijis saglabāt Jaunķemerus pēc Atmodas. “Valsts mūs gan ne pārāk lutina, jo esam privātie. Grūti, bet izdarījām. Ar savu kolektīvu. Un esam dzīvi!”
Slimnieki Jaunķemeros jūtas lieliski, jo lauvas tiesu no peļņas sanatorija iegulda attīstībā. Visu laiku top kaut kas jauns.
Devītajā stāvā ir izveidota veselīgā dzīvesveida nodaļa, notiek ēdināšanas bloka modernizācija, 2009. gadā atvērta kūrorta poliklīnika, kurā ir jaunākās iekārtas un visaugstākās kvalifikācijas speciālisti. Netrūkst citu lielu ieceru.
“Cilvēkus taču vajag ārstēt? Vai ne? Vai tikai par naudu domāt?” saka sirmais ārsts, kura degsme palīdzēt pacientiem nav samazinājusies arī savā cienījamā vecumā. Un nav brīnums, ka “Jaunķemeru” kolektīvā netrūkst citu sava aroda entuziastu.
Rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri"
