Kāpēc visās Latvijas iekšlietu iestādēs nepieciešams kapelāns?
Saeima ceturtdien skatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz ieviest kapelāna amatu iekšlietu iestādēs.
Kapelāns iekšlietu iestādēs nepieciešams, lai iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un iestāžu klientiem būtu nodrošināta reliģiskās aprūpe, garīgā konsultēšana un atbalsts.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, nosakot, ka kapelāni - garīgais personāls, veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos, Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
Tāpat grozījumi paredz, ka reliģisko darbību IeM sistēmas iestādēs var veikt, ja to vēlas tajās esošās personas. Paredzēts, ka kapelāna pienākums būtu nepieciešamības gadījumā ierasties notikuma vietā, lai bīstamajā zonā sniegtu garīgu un psihoemocionālu atbalstu amatpersonām, cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, atkarību, suicidālu draudu, smagas depresijas un citos gadījumos.
Tāpat kapelānam būs jāveic garīgais darbs un jānodrošina iestāžu nodarbinātajiem reliģiskā aprūpe un reliģisko tradīciju uzturēšana. Kapelāna pienākumos ietilps arī pienākums vadīt izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par pašnāvību un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina šos jautājumus.
