Zolitūdes traģēdijas lietā iesaistītajiem Gulbim un Sergetam nosaka policijas uzraudzību

Abi šajā procesā aizdomās turētie ir iepazīstināti ar šo izmeklētāja lēmumu, informēja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.

Piemērotais drošības līdzeklis nozīmē, ka personas bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.

Gulbja advokāte Vaida Davidsone aģentūrai LETA teica, ka klientam aizliegts tikties ar Sergetu un vēl vienu aizdomās turēto - lielveikala projekta autoru arhitektu Andri Kalinku. Arī Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam aizliegts tikties ar vairākiem cilvēkiem, taču viņu vārdus atturējās minēt.

Jau ziņots, ka vakar Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances lēmumus par apcietinājuma piemērošanu abiem aizdomās turētajiem.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis tika apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA "Kubs" un SIA "HND Grupa". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija". Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza.

Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.