Aizputes luterāņi: Latvijas baznīca ir nedemokrātiska

Aizputes un pāris apkārtnes pagasta luterāņu draudzes mācītāja Sigurda Sproģa vadībā no LELB izstājās jau Atmodas sākumā un darbojās kā autonomas draudzes, neatkarīgi no Latvijas baznīcas augstākās virspavēlniecības. Pēc Sigurda Sproģa nāves 2013. gadā draudze meklēja iespējas, kā pastāvēt turpmāk. Lielākā daļa draudzes locekļu nobalsoja par neatkarību, bet daži par pievienošanos LELB. Tāpat arī tika meklēts jauns mācītājs. Savukārt LELB ar arhibīskapu Jāni Vanagu priekšgalā nesekmīgi ar dažādiem līdzekļiem centās draudzi pārliecināt iestāties viņa vadītajā baznīcā.

Par Aizputes draudzes mācītāju kļuva jau reiz LELB nežēlastībā kritušais garīdznieks Varis Bitenieks. Viņš 2005. un 2006. gadā asi kritizēja LELB vadības stilu, apgalvojot, ka LELB neesot iespējama diskusija. Tam apliecinājums esot tas, ka mācītāji, kuriem ir atšķirīgs skatījums no arhibīskapa vai lielākās daļas citu mācītāju evaņģēlija izpratnes, tiek sodīti. Kā piemērus Bitenieks minēja mācītāju Jura Cālīša, Vara Bogdanova un Modra Plātes sodīšanu par Rīgas praida aizstāvēšanu.

Liepājas luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers toreiz norādīja, ka Bitenieka apgalvojumi nav patiesība. Viņa minētie mācītāji esot sodīti nevis par viedokļa paušanu, bet gan par LELB iekšējās kārtības pārkāpšanu, jo 1996. gadā pieņemtajā LELB rezolūcijā teikts, ka mācītājiem, kuri propagandē homoseksuālu dzīvesveidu kā alternatīvu ierastajam, nav vietas baznīcā.

Bitenieku gan toreiz LELB nesodīja, jo viņš nekalpoja nevienā draudzē, kaut gan Brūvers norādīja, ka Bitenieka publiski paustie uzskati ir smags baznīcas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpums, jo LELB mācītājiem ir jāievēro rezolūcija, kas nosaka, ka baznīcas lietas tiek kārtotas tās iekšienē.

Bitenieks Kasjauns.lv skaidroja: „Mūsu draudze vēlas palikt luteriska. Draudze ir luteriska no 16. gadsimta, bez pārtrauktības. Tādēļ domājam, kā varam palikt pie sinodālās (demokrātiskās) baznīcas iekārtas. Latvijā, konkrēti LELB, valda autokrātiska baznīcas iekārta jeb episkopāla. Mūsu situācijā būtu jocīgi, ja mēs vēlētos pievienoties katoļu baznīcai. Šobrīd pēc Satversmes un Gara luteriska baznīca latviešiem ir palikusi tikai LELBĀL. Tādēļ mūsu draudze šobrīd risina sarunas ar LELBĀL.”

Pašlaik Bitenieks ir autonomās Aizputes, kā arī apkārtnes lauku - Cīravas, Snēpeles un Valtaiķu luterāņu draudžu mācītājs. Nākamnedēļ, 5. februārī pulksten 12.00, Aizputes baznīcā kalpos jaunievēlētā LELBĀL arhibīskape Lauma Zušēvica un LELBĀL prāvests no Vācijas Klāvs Bērziņš. Pēc visa spriežot, šis notikums varētu būt kā solis uz Aizputes un apkārtnes luterāņu draudžu pievienošanos LELBĀL. Te jāpiebilst, ka pirms vairākiem gadiem parakstītā vienošanās starp LELB un LELBĀL paredz, ka Latvijas baznīca var dibināt draudzes ārpus Latvijas, bet tā dēvētā trimdas baznīca draudzes Latvijā. Abu baznīcu attiecības grūti nodēvēt par ļoti draudzīgām, viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka Latvijas baznīca neatzīst, bet LELBĀL atbalsta sieviešu kļūšanu par garīdzniecēm.

Līdz ar Kurzemes draudžu pievienošanos LELBĀL trimdas baznīcai Latvijā jau būtu vairākas draudzes. Pašlaik tāda darbojas Rīgā.

LELB Liepājas diecēzes bīskaps par izveidojušos situāciju Aizputes draudzē Kasjauns.lv teica: „Es jau Aizputes draudzi aicināju mūsu baznīcas kopībā, bija labas sarunas. Bet viņi tik ļoti ilgi, vairāk nekā divdesmit gadus, ir pieraduši būt patstāvīgi, ka baidījās no dažādiem ierobežojumiem un pienākumiem, ko viņiem varētu uzlikt LELB. Man bija pat ierosinājums – padzīvosim dažus gadus kopā un tad jau aizputnieki redzēs, ka mēs nemaz tik briesmīgi neesam.

Tagad laikam viņi pievienosies LELBĀL un es uzskatu, ka labāk ir tā – būt kādā baznīcas kopībā, nekā vieniem pašiem.

Nevarētu teikt, ka esmu dusmīgs uz to, ka Aizputes draudze nepievienojas LELB, bet žēl par to man gan ir. Ar Aizputes draudzes mācītāju un priekšnieci uzturu tikai tādus kontaktus, ka mēs svētkos apmaināmies apsveikumiem.”

Arī Liepājas Svētās Annas luterāņu draudzes mācītājs Jānis Bitāns Kasjauns.lv pauda nožēlu, ka aizputnieki nolēmuši pievienoties trimdas baznīcai: „Man liekas, ka labāk būtu, ja viņi būtu izmantojuši Brūvera piedāvājumu un iekļautos LELB, tas būtu izdevīgi arī pašiem aizputniekiem. Tagad tā dīvaini iznāk, ka Aizputē būs ārpus Latvijas draudze, un to veido niecīga daļa Aizputes iedzīvotāju. Vidusmēra Kurzemes ticīgajam, no malas raugoties uz šo situāciju, ir vienkārši žēl, ka tā notiek. Vienlaikus jāteic, ka Aizputē uz dievkalpojumiem pulcējas vēl viena luterāņu draudze, kas nākotnē varētu pievienoties LELB.”