Tieslietu ministrija gadā saņem 30 līdz 40 jaunu pieprasījumu par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī

Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, TM atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu.

Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.

Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks.

Katrā valstī, kura ratificējusi konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda TM.

TM, pildot Hāgas konvencijā paredzētās funkcijas, nodrošina bērna vecāku pieprasījumu par bērnu prettiesisku aizvešanu apstrādi, un nodošanu attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei. Ārvalstīs kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt jautājumu, vai ir notikusi prettiesiska aizvešana un bērns ir atgriežams Latvijā vai nē.

Tas nozīmē, ja ministrija saņem personas pieprasījumu, ka nav zināma bērna uzturēšanās vieta citā valstī, TM veic konvencijā noteikto, lai iesaistītos situācijas risināšanā. Ministrija bērna vecāku pieprasījumu par bērnu prettiesisku aizvešanu nodod attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei. Ārvalstīs kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt jautājumu, vai ir notikusi prettiesiska aizvešana.

Informācija, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības bērna pretlikumīgas pārvietošanas uz citu valsti gadījumos, pieejama TM tīmekļa vietnē.