"Vai tiešām nevar vismaz samazināt?" atpūtnieku sarūgtina redzētais Bulduru pludmalē
Vasaras karstajā laikā uz Jūrmalu brauc milzīgs skaits cilvēku cerībā paspēt izbaudīt sauli un, ja paveicas, arī silto ūdeni līcī. Tomēr bieži vien pludmales atpūtu nedaudz aptumšo aļģes, ar kurām klāts diezgan liels pludmales posms.
Otkrito.lv redakcijai lasītājs atsūtīja fotogrāfijas, kas uzņemtas Bulduru pludmalē. Tajās redzams, ka pludmalē ir daudz cilvēku, un viņi visi vēro vienu un to pašu ainu - zaļo aļģu "paklāju". "Es saprotu, daba un viss, bet vai tiešām nevar kaut kā iztīrīt pludmali un ja ne gluži sakopt, tad vismaz samazināt aļģu daudzumu?" neizpratnē ir atpūtnieks. "Apkārt ir nepatīkama smaka un, lai atrastu daudzmaz piemērotu vietu, kur iebrist jūrā, ir jāpacenšas."
Latvijā visvairāk izplatītas ir trīs aļģu sugas - zaļās, brūnās un porfīra. Pēc pētījumu datiem, kopš XX gadsimta otrās puses aļģu pieaugums palielinājies par 30 līdz 70%. Bet Latvijā visa šī pārpilnība dažādu iemeslu dēļ netiek pārstrādāta un izmantota, kā citās Eiropas valstīs (vismaz tā tas bija pirms četriem gadiem). Ir vēl viens svarīgs moments - pieejamība, iepriekš vēstīja portāls "Rus.lsm.lv". Jūra vasarā bagātīgi izmet aļģes krastā, bet izejvielu ražošanai vajag visu gadu. "Porfīra aļģu izplatība Latvijas piekrastē ir atkarīga no vēja virziena. Tās var nākt ne tikai no mūsu biotopiem, bet, piemēram, no Zviedrijas puses, ir izplatīti visā Baltijas jūrā. Un, protams, ir skaidri jāzina apjomi, kurus var savākt. Ja salīdzinām ar Igauniju, kur tās aug aizsargājamos līčos un daudz labvēlīgākos apstākļos, tad mums šie apjomi ir mazāki. Tāpēc, domāju, ļoti svarīgi ir sociālekonomiskie vērtējumi, cik vērtīga ir to izmantošana, ņemot vērā pašreiz pieejamos apjomus," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda.
